Tās rezultāti bija 1992. gada 22. decembra Dienas pirmās lapas ziņas vērtē. ''Olainē policija konfiscējusi milzīgu daudzumu narkotiku,'' rakstīja Kārlis Seržants un Iveta Tomsone. Tas bija amfetamīns 10 miljonu vācu marku vērtībā. ''Konstatēts, ka 1992. gadā no jūlija līdz augustam uzņēmumā Latbiofarm šī narkotiskā viela saražota aptuveni 150 miljonu vācu marku vērtībā. Par nelikumīgu šīs vielas izgatavošanu aizturēti un ievietoti izmeklēšanas izolatorā Latbiofarm ģenerāldirektors Ilmārs Penke, viņa vietnieks Vjačeslavs Kuļikovs un Ražošanas daļas priekšnieks Jānis Ošis,'' Dienu informēja Latvijas IeM Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Laimonis Liepiņš. Arestēti arī vairāki līdzdalībnieki Vācijā un Čehoslovākijā. Pirms tam no 25. novembra līdz 5. decembrim Frankfurtes lidostā tika konfiscētas 63 kastes ar 10 miljoniem amfetamīna tablešu. Šīs kastes ar lidmašīnām tika vestas no Rīgas, ziņo Reuters.
''Šī ir lielākā amfetamīna konfiskācija pasaulē,'' teikuši Vācijas policijas pārstāvji.''
Produkts, ar kuru Olaine 1992. gada beigās kļuva slavena pasaulē, pieder stimulatoru grupai. Tā aprakstā teikts: ''Amfetamīnu kā dopingu dažkārt izmanto sportisti un noziedznieki. Ievadīts organismā, tas sākumā rada psihisku un fizisku labsajūtu, pat eiforiju, augošu možumu un enerģiju, fizisko un intelektuālo spēju palielināšanos, pašpārliecinātību un arī nemieru, runīgumu un haotiskumu, noņem nogurumu un apetīti, pastiprina dzimumtieksmi. Diemžēl narkotikām ir blaknes, no kurām caureja un vemšana ir tās vieglāk panesamās, ja salīdzina ar amfetamīnu psihozēm.''
''Kriminālpolicijas pārvaldes 6. daļas priekšnieks Sergejs Čerņonoks Dienai pastāstīja, ka kratīšanā Penkes divstāvu dzīvoklī Brīvības ielā atrasta valūta – aptuveni 600 000 vācu marku, kas bijušas noslēptas kamīnā. Vēl 200 tūkstošus marku policijai parādījusi un izsniegusi Kuļikova sieva.
Amfetamīns Olainē ražots pēc līguma ar kādu Čehoslovākijas firmu. Bija paredzēts izgatavot 15 miljonus šā preparāta tablešu. Ar šīs firmas palīdzību tās realizētas arī Vācijā, Beļģijā un Holandē.
Šajās valstīs viena tablete amfetamīna maksā 8–10 vācu markas. ''Dieva laime, ka tās vismaz nenonāca vietējo narkomānu rokās,'' Dienai teica Laimonis Liepiņš. Amfetamīns uz ārzemēm sūtīts polietilēna maisos, bet dokumentos noformēts kā remantadīns, tātad kā zāles, kuras lieto gripas profilaksei. Kā Dienu informēja Latbiofarm Vispārējās ražošanas daļas priekšniece Faina Jākobsone, preparāts ražots pavisam legāli visos sagatavošanas posmos. Nosaukums ''amfetamīns'' gan nekur nav parādījies, visur (arī muitas dokumentos, kā ziņo Reuters) figurējusi tikai ķīmiskā formula un kods MDF, bet pēc tiem nevar noteikt, kādiem mērķiem konkrētā viela domāta.
''Es nevienu brīdi nešaubījos par šīs ražotnes likumību,'' teica Jākobsone. Viņa piebilda, ka stagnācijas gados tāda ražošana nebūtu varējusi notikt, jo katrs jauns medikaments ticis analizēts vismaz desmit laboratorijās.
Pirmajā pratināšanā Ilmārs Penke teicis, ka šo ražošanu uzsācis, lai izglābtu rūpnīcu no bankrota un saglabātu kadrus, taču Jākobsone iebilda, ka strādnieku algas tas nekādi nav ietekmējis, algas nav maksātas jau no oktobra (starp citu, ar naudu, kas atrasta I. Penkes dzīvoklī, rūpnīcas darbinieku algām pietiktu gandrīz pusgadam). ''Rūpnīcai tas vienkārši ir šoks, un tās nākotne tagad liekas visai miglaina,'' bija spiesta konstatēt Jākobsone. Tablešu ceha priekšniece Anna Polonska ar Dienu runāt šodien atteicās, sakot, ka viņai pašai vēl nekas nav skaidrs. Taču Čerņonoks to apšauba, jo Polonskai esot farmaceita izglītība.
Jākobsone arī informēja, ka amfetamīns aizliegto zāļu sarakstā iekļauts tikai 60. gadu sākumā, bet vēl Otrā pasaules kara laikā tas visai plaši lietots armijā kā stimulējošs līdzeklis.
Valsts galvenais narkologs Jānis Strazdiņš Dienai paskaidroja, ka amfetamīnu grupas preparātus lietojot inteliģenti un radoši cilvēki, jo tiem esot dopinga efekts.''
Tad, lūk, kādēļ Latvijas inteliģence pēc atmodas vairs nevelk! Tiesas prāva pret Penki, Kuļikovu un Oši sākās tikai 1994. gadā.