Turklāt vairāk nekā pusei no viņu vidus nav cita veida uzkrājumu kādā no bankām. Finanšu un Muitas policijas vadītāji un viņu vietnieki kopumā glabājuši vairāk nekā 160 tūkstošus eiro, sākot no nepilniem diviem tūkstošiem līdz pat vairāk nekā 87 tūkstošiem eiro.
Vislielākie skaidras naudas uzkrājumi 87 473,11 eiro apmērā bija VID Finanšu policijas pārvaldes Administratīvās vadības daļas vadītāja vietniekam Jurģim Kijonekam. Salīdzinoši kredītiestādēs viņam glabājās tikai trīs ar pusi tūkstoši eiro. "Tas nav normāli, es neredzu tam izskaidrojumu! Es esmu ļoti pārsteigts," pauž VID Ģenerāldirektores vietnieks noziedzības apkarošanas jomā Kaspars Čerņeckis. Iespējams, tieši pateicoties Čerņeckim Kijoneks savulaik nezaudēja darbu VID.
Kijoneks bija liecinieks pirms vairākiem gadiem žurnālistes Ilzes Jaunalksnes nelikumīgi noklausīto telefona sarunu lietā, ko veica Finanšu policija. Arī Diena savulaik rakstīja, ka Kijoneks noklausījies daļu žurnālistes telefona ierakstu. Turklāt Kijoneka pienākumos bija atklāt šādu rīcību un sodīt vainīgos. Taču tā nenotika. Vēlāk Kijoneks zaudēja pielaidi valsts noslēpumam. Taču viņa karjera ar to nebeidzās. Viņš turpināja strādāt. Uz de facto jautājumu, vai tā bija viņa iniciatīva, saglabāt vadošu darbu Kijonekam, Čerņeckis atbild: "Es neatceros, tas bija ļoti sen. Varbūt arī mana ideja. Pieļauju, ka jā. Viņa zināšanas, pieredze un darbaspējas ir ļoti augstas, tādēļ arī tika pieņemts lēmums, ka viņš paliek Finanšu policijā, viņš zina visu vēsturisko attīstību Finanšu policijā, evolūciju un visas tās lietas."
Tieši Kijoneks starp kolēģiem saņēmis arī vērtīgāko mantojumu no kāda Aleksandra Neilanda (80 000 lati). Iespējams, tas bijis dzīvoklis Rīgā. Savukārt Finanšu policijas pārvaldes daļas vadītājs Māris Vītols mantojumu saņēmis no sava tēva (72 009,37 lati). Arī gadu iepriekš tēvs dēlam bija uzdāvinājis astoņus tūkstošus latu. Tas ir aptuveni tik pat daudz, cik viņa tā laika gada ienākumi no darba policijā. Taču ne Kijoneks, ne Vītols uz de facto jautājumiem līdz piektdienas vakaram neatbildēja.
Iespaidīgi aizdevumu darījumi ir Kijoneka kolēģim, Finanšu policijas pārvaldes nodaļas vadītājam Dainim Peļnikam. 2014. gadā viņa izsniegto aizdevumu kopsumma ir 80 tūkstoši eiro. Nekustamo īpašumu burbuļa laikā Peļniks veicis iespaidīgus darījumus un nopelnījis 235 tūkstošus eiro. Daļu naudas Peļniks ieguldīja dažādos fondos, bet lielāko daļu ilgstoši glabāja skaidrā naudā. Līdz beidzot 2011. gadā 80 tūkstošus eiro kādam aizdeva. Taču arī viņš par saviem darījumiem uz de facto vēstuli neatbildēja.
Savukārt Kijoneks savulaik aizdevis naudu saviem amata brāļiem. Viens no viņiem - bijušais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieks Aigars Prusaks (7 000 lati), kurš bija iesaistīts Latvenergo izmeklēšanā. Tāpat pirms pieciem gadiem Kijoneks saņēma desmitos tūkstošus mērāmas summas no Normunda Margeviča (80 000 eiro) un Ligitas Margevičas (20 000 USD) – tādā pašā apmērā, kādā Kijoneks iepriekš bija aizdevis. Taču de facto neizdevās no Kijoneka uzzināt, vai šis Margevičs ir bijušais Ekonomikas policijas inspektors, kurš bija iesaistīts gaļas kontrabandas lietā un nonāca tiesas priekšā.
Pēc pamatīgajām šaubām par atsevišķu Finanšu policijā strādājošo godaprātu, traģikomiski šonedēļ izskatījās ģenerāldirektores vietnieks Aigars Undzēns. Preses konferencē, kurā VID cita starpā taisnojās par daļu no iestādē strādājošo izmeklētāju skaidras naudas uzkrājumiem, dāvinājumiem un laimestiem, Undzēns ap roku bija aplicis smalku Tag Heuer Carrera zīmola pulksteni. Sociālajos tīklos tika piesaukta visdažādākā tā vērtība. Taču pats Undzēns “de facto” atzina, ka samaksājis mazāk nekā četrus tūkstošus eiro. "Es to iegādājos par skaidru naudu, ārzemēs. Vērtība ir atbilstoša tai, kas nav jādeklarē," kodolīgi paskaidroja VID Ģenerāldirektores vietnieks Aigars Undzēns. 2008. gadā viņš atalgojumā no VID bija saņēmis nepilnus 29 tūkstošus latu pirms nodokļu nomaksas. Undzēnam tolaik bija uzkrājumi arī skaidrā naudā. Tomēr savādi, ka viņš par dārgo pirkumu nesamaksāja ar bankas norēķinu karti.
Lai kliedētu aizdomas par iespējumu korpuciju, kas slēpjas aiz skaidras naudas darījumiem un uzkrājumiem, VID ģenerāldirektore rosinās izmainīt līdzšinējo kārtību. Visticamāk, būs jānosaka maksimālais apmērs tam, cik daudz amatpersonas drīkstēs turēt banknotēs mājās.