Laika ziņas
Šodien
Migla
Otrdiena, 26. novembris
Sebastians, Konrāds

VID: Situācija ar "aplokšņu algu" maksāšanu ir dramatiska

Nedeklarētās darba algas īpatsvars komercsektorā pagājušajā gadā Latvijā veidoja 19,3% un, salīdzinot ar 2017. gadu, tas ir samazinājies vien par 0,6 procentpunktiem, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) apkopotā informācija.

Kopumā nodokļu zaudējumi saistībā ar "aplokšņu" algām pērn bijuši 1,07 miljardu eiro apmērā, kas ir pat vairāk, nekā gadu iepriekš, kad nodokļu zaudējumi šādā veidā sasniedza 927,01 miljonu eiro. Rīgas reģionā ir vislielākais "aplokšņu" algas saņēmēju īpatsvars - 37%.

Vidzemes, Kurzemes un Zemgales reģionā "aplokšņu" algu saņēmēju īpatsvars katrā ir 33%, bet Latgalē - 34%.

Nedeklarēto valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu radītie zaudējumi no "aplokšņu" algām pērn bija 507,9 miljoni eiro salīdzinājumā ar 435,86 miljoniem eiro 2017. gadā, bet nedeklarētā iedzīvotāju ienākumu nodokļa radītie zaudējumi pērn bija 231,12 miljoni eiro salīdzinājumā ar 227,95 miljoniem eiro gadu iepriekš.

VID dati liecina, ka 2018. gadā novērotas pozitīvas izmaiņas darba ienākumu nedeklarēšanas uzvedībā, samazinoties zaudējumu no nedeklarētām darba stundām īpatsvaram un zaudējumu no nedeklarētiem darba ienākumiem īpatsvaram. Stundu tarifa likmes neatbilstības īpatsvars samazinājies no 14,3% 2017. gadā līdz 13,7% pērn, bet nostrādāto darba stundu neatbilstības īpatsvars pērn saglabājās 2017. gada līmenī un bija 5,6%.

Pērn, līdzīgi kā iepriekšējos gados, nedeklarētie darba algas ienākumi (sezonālie ienākumi) pieauga vasaras periodā, liecina VID dati. Nedeklarēto ienākumu pieaugumu vasaras mēnešos nosaka darba vietu skaita pieaugums ar vidējās stundu tarifa likmes neatbilstību reģionā esošo profesiju atalgojuma līmenim.

Nozares ar lielāko "aplokšņu" algu īpatsvaru pērn bija operācijas ar nekustamo īpašumu (29,2%), specializētie būvdarbi (27,5%), automobiļu un motociklu vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un remonts (26,3%), sauszemes transports un cauruļvadu transports (25%), augkopība un lopkopība, medniecība un saistītas palīgdarbības (24,3%), ēku būvniecība (22,2%), ēdināšanas pakalpojumi (21,9%), mazumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus (21,6%) un vairumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus (20,2%).

Komercsektorā nodarbinātajām personām kopumā identificēts 35% "aplokšņu" algas saņemšanas risks, liecina VID dati. Pieaugot vecumam, pieaug arī "aplokšņu" algas risks - lielākais tās īpatsvars novērojams darba ņēmējiem, kuru vecums pārsniedz 65 gadus.

Vecumā no 25 līdz 54 gadiem "aplokšņu" algas saņemšanas risks vīriešiem ir lielāks nekā sievietēm. Dzimumam nav izteikta nozīme jauniešu vidū līdz 24 gadiem un tuvojoties pensijas vecumam (no 55 gadiem). Lielākais "aplokšņu" algas saņēmēju īpatsvars ir atraitņiem neatkarīgi no darba ņēmēja dzimuma.

Augstākais "aplokšņu" algu riska īpatsvars ir vadītājiem (46%), vecākajiem speciālistiem (31%), speciālistiem (30%), kvalificētiem lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības darbiniekiem (29%), iekārtu un mašīnu operatoriem un izstrādājumu montieriem (29%), kalpotājiem (28%), kvalificētiem strādniekiem un amatniekiem (27%).

VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme norāda, ka situācija saistībā ar algas nodokļu plaisas jeb "aplokšņu" apmēru ir dramatiska, un steidzami ir nepieciešama koordinēta rīcība, lai šo plaisu samazinātu. 

"Skaidrs, ka VID darbība primāri jākoncentrē uz tām nozarēm, kurās ēnu ekonomikas īpatsvars ir vislielākais. Šobrīd tās ir būvniecība, pasažieru pārvadājumi, it īpaši taksometru pakalpojumi, kā arī apsardzes pakalpojumu sniedzēji. Tāpat skaidrs, ka valdības un Saeimas līmenī ir jāveic izmaiņas dažādos likumos, kas atraisītu atbildīgajām valsts institūcijām rokas cīņā ar ēnu ekonomiku," uzsver VID ģenerāldirektore. 

Jaunzeme norāda, ka ir būtiski veikt pasākumus, kas samazinātu skaidras naudas plūsmu, jāatrisina kases aparātu jautājums tā, lai tie strādātu online režīmā, tādējādi izslēdzot datu viltošanas iespēju, jāstiprina ģenerāluzņēmēju atbildība būvniecības sektorā, uzliekot par pienākumu izmantot tikai tādu apakšuzņēmumu pakalpojumus, kam nav nodokļu parādu, un kas izmanto vienīgi legālo darbaspēku, kā arī jāveic izmaiņas likumā Par nodokļiem un nodevām, paredzot VID tiesības publicēt pieņemtos lēmumus.

"VID nodrošinās augsta līmeņa servisu tiem nodokļu maksātājiem, kuri savlaicīgi, godprātīgi veic visus nepieciešamos maksājumus, dienests pēc "Konsultē vispirms" principa strādās ar tiem, kas ir kļūdījušies savā darbībā, bet patiesi vēlas laboties, taču mēs mērķtiecīgi vērsīsimies pret ļaunprātīgiem nodokļu nemaksātājiem un kontrabandistiem. Skaidrs, ka pēdējā manis minētā kategorija vēlas redzēt vāju VID, taču tas nedrīkst notikt  - Latvijai nav dārgu derīgo izrakteņu, ko var izdevīgi pārdot, tāpēc vienīgais veids, kā segt izdevumus par veselības aprūpi, izglītību, drošību un daudzām citām vajadzībām, ir nodokļu veidā samaksātā nauda," tā Jaunzeme.

Pētījums veikts, pamatojoties uz nodokļu pārskatu datu analīzi, tādējādi tajā nav iekļauti nodokļu zaudējumi no nelegālās nodarbinātības. Tajā uzmanība veltīta darba algas deklarēšanas pilnīgumam, neanalizējot iemaksai aprēķināto nodokļu samaksas aspektu. Iemaksai aprēķināto nodokļu summu samaksas disciplīnas aspekts tiek apskatīts nodokļu plaisu apkopojošās publikācijās.​

Plašāk ar VID veikto pētījumu Darba algas nodokļu plaisa vispārējā nodokļu režīmā strādājošiem ("aplokšņu" alga) var iepazīties VID tīmekļa vietnē sadaļā Statistika/Nodokļu plaisu apmēri, izvēloties 2018.gada laika periodu.

Papildināta visa ziņa

Top komentāri

trusts nejaukais
t
risinaajums ir elementaars - samaziniet nodoklju slogu tad tos saaks maksaat.
Stulba nodokļu politika
S
Uztaisīt nodokļu sistēmu, kas dod lielas priekšrocības aplokšņu algām (diferencēts neapliekamais minimums, progresīvs ienākuma nodoklis un solidaritātes nodoklis) un pēc tam šausmināties, ka šituācija ir dramatiska, ir vismaz stulbi
:)
:
Cik saprotu, tad VID aplokšņu algu apmēru nosaka pēc uzņēmuma darbības veida un profesijas koda, bet neņem vērā ne uzņēmuma apgrozījumu, ne uzņēmuma vecumu, lielumu. Ja liels starptautisks uzņēmums saviem speciālistiem var maksāt lielas algas, bet jaundibināts vietējais uzņēmums tā nevar, tad tiek uzskatīts, ka tur tiek maksātas aplokšņu algas. VID nesaprot, ka katram privātuzņēmumam, lai maksātu algas, tā nauda ir jānopelna. Iespējams, ka tās lielās aplokšņu algas ir tikai VID fantāzijas, tāpēc arī neveicas ar to iekasēšanu.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas