Pirms vairāk nekā gada iniciatīvu platformā Manabalss.lv tika uzsākata parakstu vākšana par esošās himnas nomaiņu pret dziesmu “Saule, Pērkons, Daugava” ar Raiņa vārdiem un Mārtiņa Brauna mūziku. Iniciatīvas iesniedzējs Eduards Griškevičs portālam Diena.lv skaidroja, ka M.Brauna dziesma ir vienkāršāka un emocionāli uzrunājošāka, turpretim esošā himna, lai arī skaista, ir pārāk oficiāla un tā izraisa mazāk emociju.
Iniciatīvas pieteikumā E.Griškevičs norāda, ka Latvijas tautu vairs neraksturo augstākiem spēkiem veltītas lūgsnas - tā vietā jābūt stipriem un jāattīsta savu atgūto valsti. “Jau latviešu folklorā spēcīgi simboli ir Saule, Pērkons un Daugava. Šo dziesmu ar Raiņa vārdiem tautā mēdz saukt par neoficiālo himnu, īsto himnu vai nākamo himnu. Mēs uzskatām, ka ir laiks šo dziesmu padarīt par īsto Latvijas Republikas oficiālo himnu – dziesmu, ko dzirdot un dziedot ikviens izjūt lepnumu par savu valsti,” teikts iniciatīvas pieteikumā. Tiesa gan, līdz šim iniciatīva nav guvusi lielu atbalstu, jo vairāk nekā gada laikā tā spējusi savākt nedaudz vairāk kā tūkstoti parakstu.
Starp iniciatīvas nedaudzajiem parakstītājiem ir žurnāliste Baiba Strautmane, kura uzskata, ka Mārtiņa Brauna dziesma, atšķirībā no esošās himnas, spētu iedvesmot Latvijas tautu. Žurnālistei nav pieņemama arī Dieva piesaukšana himnā: “Es neesmu cilvēks, kas būtu pieskaitāms kristīgajai baznīcai un ar to arī viss ir izteikts.” Viņa uzsver, ka nekas nav akmenī iecirsts, tādēļ arī himnai nevajadzētu būt starp tiem jautājumiem, par kuriem nedrīkstētu diskutēt.
Himna ir viens no valsts simboliem un parasti himnu nosaka konstitūcija, skaidro tiesību zinātņu doktors Jānis Pleps, taču Latvijas gadījums ir īpatnējs, jo himna tiešā tekstā nav pieminēta Satversmē. “Tas saistās ar apstākli, ka Satversmes sapulce un arī pēc tam starpkaru periodā, kad bija parlamentārisms, sociāldemokrātu frakcija diezgan stingri iebilda pret Latvijas himnu “Dievs, svētī Latviju!”. Sociāldemokrātiem kā ateistiem nebija pieņemama Dieva pieminēšana himnā un viņi arī to himnu neizmantoja,” norāda J.Pleps. Eksperts uzsver, ka arī Latvijas brīvvalsts laikā bijušas debates par to, ka Baumaņu Kārļa sacerēto un komponēto himnu vajadzētu mainīt.
J.Pleps uzskata, ka esošajai himnai piemīt simboliska nozīme, jo tā bija pirmā Dziesmu svētku melodija, kā arī tikusi dziedāta strēlnieku pulkos Brīvības cīņu laikā. Tāpat himna bija viens no valstiskuma saglabāšanas elementiem gan okupācijas gados, gan arī laikā, ka tika atjaunota Latvijas neatkarība. “Es domāju, ka himna šobrīd ir tik būtisks valstiskās identitātes elements, ka man šķiet, ka tās grozīšana būtu, ja ne gluži nepieļaujama, tad radītu diezgan lielu neizpratni,” pauž tiesību eksperts.
“Dievs, svētī Latviju!” kā Latvijas valsts himna noteikta atsevišķā likumā “Par Latvijas valsts himnu”, kam ir parasta likuma rangs. Līdz ar to iespējams pieļaut, ka, pieņemot jaunu likumu, attiecīgo izvēli var mainīt, norāda J.Pleps. Tiesa gan tas, kā norāda eksperts, ir formāli, jo būtu rūpīgi jāpārbauda, vai himna kā valsts simbols nepieder pie Satversmes kodola kā viena no Latvijas identitāti raksturojošām īpašībām. Tāpat eksperts norāda, ka himnu mainīšana nav normāla valstu prakse – tas raksturīgs valstīm, kuras meklē savu identitāti. Piemēram, Krievijā pēc Padomju savienības sabrukuma himna tikusi mainīta. “Sākotnēji kā himna tika izmantota Gļinkas melodija, taču Putins, nākot pie varas, atjaunoja PSRS himnu, tikai mainot tekstu. Tas ir viens no retajiem gadījumiem, kas nāk prātā, jo parasti himnu izvēlas vienreiz un uz visiem laikiem,” uzsver J.Pleps.
Dzejniece Liāna Langa portālam Diena.lv sacīja, ka esošā himna jau ir saglabājusies tautas zemapziņā, tāpēc to nebūtu jāmaina. Viņa norāda, ka šobrīd Latvijā nepieciešams risināt daudz nozīmīgākas problēmas, tiesa gan par jaunu himnu varētu runāt tādā gadījumā, ja nācija piedzīvotu kādas nozīmīgas pārmaiņas. Arī komponists Raimonds Pauls uzskata, ka par šo jautājumu nav vērts pat diskutēt: “Tad jau vajadzētu pacelt jautājumu arī par karogu. Par karogu starp citu diezgan liela problēma ir, jo mūsu karogs ir pārāk līdzīgs Austrijas karogam. Pie kā mēs nonāksim?”
“Diskutēt var, tikai kāpēc to būtu nepieciešams darīt tieši tagad?” teic bijušais Latvijas Tautas frontes līderis Dainis Īvāns. Viņš norāda, ka esošā himna ir pierasta, taču, viņaprāt, būtu iespējams diskutēt par himnas vārdu nomaiņu. “Laicīgai valstij, ja to sāk tulkot kā reliģisku himnu, kā viens otrs to mēģina darīt, tad man arī prasās tos himnas vārdus nomainīt. Es neesmu kristietis, taču es to neuzksatu reliģiskā izpratnē kā kristīgu himnu. Es domāju, ka par to šīs himnas sakarā ir tie lielākie strīdi.”
smoke