Līdz ar to prasība joprojām tiek uzturēta pret SIA Maxima Latvija, Homburg Zolitude un Tineo.
Šo lēmumu vēl gan ir iespējams pārsūdzēt. Nākamā tiesas sēde ir nozīmēta uz 25.septembri.
Pieteikumā tiesai cietušie norādīja, ka, iepazīstoties ar vairāku atbildētāju norādītajiem argumentiem un apsvērumiem, paužot attieksmi pret celto prasību, viņi uzskata, ka šajā lietā par solidāri atbildīgiem turpmāk būtu uzskatāmi Maxima Latvija, Homburg Zolitude un Tineo. Tāpat prasītāji norāda, ka tādējādi nav zaudēta pārliecība, ka būvniecības procesā iesaistītie atbildētāji, pret kuriem prasība šajā civillietā vairs netiek uzturēta, ir atbildīgi par radīto kaitējumu.
Tiesai tiek norādīts, ka atbildētāju, pret kuriem prasība šajā civillietā vairs netiek uzturēta, vainojamība joprojām neatkarīgi no šīs lietas rezultāta ir saistīta ar kriminālprocesā pārbaudāmām ziņām un tādiem faktiskajiem apstākļiem, kuri ir noskaidrojami kriminālprocesā un kuru uzzināšanas rezultātā jebkurā gadījumā nākotnē būs iespējams celt prasību uz citiem pamatiem, ciktāl atbildīgās personas kaitējumu nekompensēs kriminālprocesā. Tāpat, neuzturot prasību pret šajā pieteikumā norādītajiem atbildētājiem, prasītāji aizvien pret tiem uztur visus tos pieteikumus, kuri iesniegti Zolitūdes traģēdijas lietā ierosinātajos kriminālprocesos.
Kā ziņots, dažādās Latvijas tiesās patlaban kopumā tiek skatītas astoņas civillietas saistībā ar Zolitūdes traģēdiju. Divas lietas tiek izskatītas Jūrmalas pilsētas tiesā, viena tiek vērtēta Liepājas tiesā, divas Talsu rajona tiesā, viena Rīgas apgabaltiesā, viena Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā un viena Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā. Sākotnēji tiesā tika iesniegti vairāki prasības pieteikumi, bet daudzas lietas tika apvienotas.
Savukārt Zolitūdes traģēdijas pamata krimināllietā prokuratūra uzrādījusi apsūdzības astoņām personām. Prokurors piecas apsūdzētās personas pie kriminālatbildības saucis par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, kā rezultātā sabruka ēkas daļa, kas izraisīja smagas sekas, savukārt trīs personas pie kriminālatbildības tiek sauktas par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisīja smagas sekas.
Valsts policija bija lūgusi uzrādīt apsūdzību sagruvušās ēkas būvinženierim Ivaram Sergetam, veikala projekta būvekspertīzes veicējam Andrim Gulbim, būvuzraugam Mārtiņam Draudiņam, lielveikala projekta autoram arhitektam Andrim Kalinkam un uzņēmuma Re&Re būvdarbu vadītājam Staņislavam Kumpiņam.
Iepriekš kā pēdējās aizdomās turētās personas policijā tika atzīti trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbinieki, kuri tiek vainoti amatpersonu pienākumu nepildīšanā, ja ar to izraisītas smagas sekas. Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka viena aizdomās turētā ir bijusī Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas eksperte Marika Treija.