Vieniem atņemt, otriem iedot

Kamēr mediķi gatavojas pat streikot, pieprasot lielāku finansējumu, un izskanējusi ideja arī rakstīt kolektīvus atlūgumus, tādējādi uzsverot kritisko situāciju medicīnas jomā, Veselības ministrija (VM), iespējams, savā ziņā klusībā uz šādu soli pat cer. Vismaz par to liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) nosūtītā vēstule Latvijas Slimnīcu biedrībai. Tajā redzami aprēķini un plāni atsevišķās slimnīcās pat uz pusi samazināt ārstu un māsu skaitu uzņemšanas nodaļās, kas var novest līdz pat šo nodaļu slēgšanai. Slimnīcās gan negrib ticēt, ka tik neloģisku lēmumu varētu patiešām arī pieņemt.

Patlaban reģionālajās slimnīcu uzņemšanas nodaļās visu laiku, tajā skaitā naktī, pieejamiem jābūt septiņiem ārstiem, savukārt lokālajās slimnīcās – trijiem. Papildu tam pacientus uzņem arī māsas un to palīgi. Tomēr ne vienmēr tik daudz medicīnas darbinieku ir nepieciešams. Kā Dienai skaidro NVD pārstāve Māra Āboliņa, dienests šobrīd ir veicis veselības aprūpes pakalpojumu analīzi par uzņemšanas nodaļu un steidzamās medicīniskās palīdzības punktu sniegtajiem pakalpojumiem 2014. gadā un 2015. gada pirmajā pusgadā. Tā skaidri parāda – ir iestādes, kur diennaktī ir ļoti maz pacientu, salīdzinot ar dežurējošā personāla skaitu, turpretī lielās slimnīcas cīnās ar pārslodzi uzņemšanas nodaļās un pacientiem nākas gaidīt garās rindās. Tāpēc, lai valstī izlīdzinātu ārstu slodzes atbilstoši pacientu plūsmai, sagatavoti aprēķini un ierosinājumi personāla slodžu pārdalei. To iespējams izdarīt, samazinot atvēlēto finansējumu vieniem, bet iedodot vairāk citiem. 

NVD aprēķini rāda, ka, piemēram, Ziemeļkurzemes reģionālajai slimnīcai finansējumu varētu samazināt divas reizes. Ja šogad, lai nodrošinātu 31,5 ārstu un medicīnas māsu slodzes, piešķirti bija gandrīz 744 tūkstoši eiro, šo summu plānots samazināt līdz aptuveni 354 tūkstošiem eiro, par ko nodrošināt var vairs tikai 15,8 slodzes. Ļoti līdzīga situācija ir arī, piemēram, Rēzeknes slimnīcā un Jēkabpils reģionālajā slimnīcā. Tikmēr lielajām universitāšu slimnīcām gaidāms finansējuma palielinājums. Te Āboliņa steidz atzīmēt faktu, ka reģionālajās un lokālajās slimnīcās viena pacienta izmaksas uzņemšanas nodaļā ir krietni lielākas. Piemēram, viens pacients uzņemšanas nodaļā Preiļu slimnīcā izmaksā vidēji 108,85 eiro, tikmēr Austrumu slimnīcā 15,37 eiro. To dienestā skaidro ar nesamērīgu personāla skaitu attiecībā pret pacientiem.

Nevarēs nodrošināt darbu

Lai gan veikti pat konkrēti aprēķini, pašās slimnīcās uzskata, ka tiem nav pamata. Realitātē tas nozīmētu, ka uzņemšanas nodaļas ārpus Rīgas nevarētu normāli funkcionēt. Kā Dienai skaidro Kuldīgas slimnīcas valdes priekšsēdētājs Ivars Eglītis, lai slimnīca spētu uzturēt neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīcas funkcijas, tajā jābūt pieejamam dežurējošajam ārstam, anesteziologam un ķirurgam vai traumatologam. Savukārt, ja dežurējošo ārstu skaitu samazina, tad nav skaidrs, bez kura speciālista var iztikt. Ja tas būtu, piemēram, traumatologs, tas nozīmētu, ka pacientus ar lūzumiem slimnīca vairs uzņemt nevarētu. Tie būtu jāved uz Ventspili vai Liepāju, bet tas nav risinājums. Turklāt tas, ka Kuldīgas slimnīcas noslogojums ir mazāks nekā Rīgā, automātiski nenozīmē, ka var samazināt ārstu skaitu. Līdzīgi kā ar ugunsdzēsējiem – neliels ugunsgrēku skaits nenozīmē, ka var iztikt bez kāda no ugunsdzēsēju komandas.

Visu Annas Strapcānes rakstu Vieniem atņemt, otriem iedot lasiet trešdienas, 25. novembra laikrakstā Diena!