Viņa uzsvēra, ka prezidentam nav varas ietekmēt Saeimas darbu, bet viņš var Saeimai izteikt lūgumus un ierosinājumus, kuros parlaments arī mēdz tajos ieklausīties.
Savukārt bijušais Valsts prezidents Andris Bērziņš sacīja, ka Latvijas iedzīvotājiem ir jāskatās nākotnē un jāattīsta sava identitāte, lai tā nebūtu padevīga un kalpojoša, bet gan uzvaroša un spēcīga. Bērziņš uzsvēra nepieciešamību attīstīt izglītības jomu, salīdzinot to ar Igaunijas attīstību IT jomā.
Bijušais prezidents atgādināja, ka Latvijai ir arī dabas resursi, taču to apguve prasītu vismaz 30 gadu, savukārt izglītības attīstībai nepieciešamie resursi jau ir gatavi un vajadzētu tos biežāk pielietot. Bērziņš norādīja, ka izglītībai ir potenciāls kļūt par būtisku Latvijas eksportpreci.
Bijušais Valsts prezidents Guntis Ulmanis savā uzrunā pauda, ka visi prezidenti, kuri ievēlēti pēc neatkarības atgūšanas ir bijuši savās vietās un pildījuši tos prezidenta pienākumus, kuri tika uzstādīti pirms 95 gadiem. Savas uzrunas nobeigumā Ulmanis pauda cerību, ka ar laiku prezidenta pilnvaru termiņš tiks pagarināts, lai prezidents varētu pilnvērtīgi "iejūgties" darbos.
Valsts prezidents Raimonds Vējonis savā uzrunā izcēla Jāņa Čakstes lomu prezidenta institūcijas lomu nostiprināšanā, norādot, ka kamēr Satversmes sapulce diskutēja par prezidenta lomas nepieciešamību, Čakste radīja izcilu valsts augstākās amatpersonas izturēšanas priekšrakstu, kam vēl mūsdienās seko gan starptautiskā, gan iekšējā diplomātijā. Vējonis uzsvēra, ka stipras valsts pamats ir tiesiskums un demokrātija un tikai stipra valsts var nodrošināt pārticību. Savas runas noslēgumā Vējonis norādīja, ka Latvijai ir nepieciešami stipri cilvēki un stipra Latvija.
Nez
Edvīns