Pēc PV atjaunotās darbības stratēģijas, kas izstrādāta sadarbībā ar Ernst & Young, prezentācijas un iesaistīto pušu atbildēm uz klātesošo mediju pārstāvju jautājumiem palikušas daudzas neskaidrības saistībā ar gaidāmo jaunu elektrovilcienu iepirkumu, kuras tikai palielina pieejamie skaitļi un nozares speciālistu teiktais. PV stratēģija 2015.–2020. gadam paredz būtiski uzlabot klientu apkalpošanas kvalitāti, tādējādi palielinot pasažieru skaitu no pašreizējiem 18,8 miljoniem (neskaitot e-talonu izmantojušos) līdz 25,7 miljoniem 2020. gadā, kā arī palielināt ieņēmumus no biļešu tirdzniecības. Šī mērķa sasniegšanā būtiska loma paredzēta ritošā sastāva nomaiņai. Līdz šim laika periodā no 2010. līdz 2014. gadam braucienu skaits samazinājies par 14,6%.
Pēc neveiksmīgā vilcienu (ilgtermiņa nomas) iepirkuma pirms gada apstiprinātā PV valde Andra Lubāna vadībā esot spējusi tikt galā ar zaudējumiem un stabilizējusi situāciju uzņēmumā, sacīja PV akcionāra (valsts) pārstāvis Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāra vietnieks Dins Merirands.
Nozares speciālisti gan Dienas Biznesam daudzkārt norādījuši, ka jaunu vilcienu iegāde faktiski ir atkarīga no regulāri par maz piešķirtajām valsts dotācijām PV (valsts pasūta pārvadājumus, bet par visu nesamaksā), jo tādas izdevumu pozīcijas kā maksu par infrastruktūras izmantošanu, elektrību, degvielu vai izdevumus darbinieku algām uzņēmums vai nu nemaz nevar ietekmēt, vai iespējamais samazinājums nedotu vērā ņemamu efektu.
Bažas par taisnīgumu
Iepriekšējām PV valdēm tika pārmests, ka iepirkuma nolikums izstrādāts vai līgums noslēgts viena vai otra ražotāja, piemēram, šveiciešu Stadler, spāņu CAF vai dienvidkorejiešu Hyundai interesēs. Līdzīgi iepriekšējām, arī tagadējā uzņēmuma vadība sola, ka viss būs taisnīgi, un A. Lubāns cer sagaidīt vismaz trīs savstarpēji nesaistītus piedāvājumus.
Tomēr ir daži faktori, kas nozares zinātājus dara bažīgus, raisot jautājumus par to, vai nenotiek centieni iepirkumu pielāgot kādas konkrētas kompānijas produkcijai. Piemēram, vācu Siemens Krievijai ražotā Lastočka ir teju vienīgais gada laikā iegādājamais vilciena modelis, bet citiem ražotājiem pieņemamāks būtu vismaz divu gadu termiņš.
Varbūt tomēr zināja
Runājot par 21,98 miljoniem eiro (tostarp 13 miljoniem eiro ES fondu līdzfinansējums) vērto 19 dīzeļvilcienu modernizāciju, ko PV vajadzībām veic pilnsabiedrība DMU (kurā ietilpst a/s Rīgas vagonbūves rūpnīca, a/s Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca un a/s VRC Zasulauks), Lubāns atkārtoja jau iepriekš pausto, ka aizvien pastāv riski projektu nepabeigt laikā. Ja tas noslēgsies tikai šā gada pašās beigās vai nākamā gada sākumā, varot pazaudēt ES fondu līdzfinansējumu. Ir redzams, ka riski projektu īstenot pastāv, apliecināja arī Merirands.
Gadījumā, ja Eiropas nauda netiek apgūta, par to soda sankciju veidā samaksās izpildītājs, proti, DMU, skaidroja Merirands. Kāds līguma tapšanas aizkulises pārzinošs avots DB savukārt norādīja, ka SM un PV retorika šobrīd ir grūti saprotama. Proti, sākotnējā līguma cena grozījusies ap 20 miljoniem eiro. Līdz ar to gala summa teju 22 miljoniem eiro apmērā nozīmējot, ka pāris miljoni jau sākotnēji ir ierēķināti kā neizbēgama soda nauda par kavēšanos, par kuru visām pusēm bijis skaidrs, ka tāda būs īso termiņu dēļ.