"Mūsu bāzes scenārijs nākamā gada ekonomikas attīstībai ir ļoti konservatīvs. Arī sākoties kritumam, ir jābūt ļoti lielām problēmām, lai gadā kopumā mazumtirdzniecības pieaugums būtu tikai viens vai divi procenti. Tas, ka izaugsmes tempi krītas, ir skaidrs jebkuram. Tomēr kopumā joprojām ir pieaugums. Tas ir arī galvenais, par ko jādomā nākamgad. Ja pieaugums ir kaut vai dažu procentu apmērā, tas nozīmē, ka darbavietu skaits augs, iespējams, mazliet augs arī darba samaksa," pieļāva Vilks.
Viņš atgādināja, ka nākamajā gadā iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsme tiek plānota 2,5% apmērā un tas ir pietiekami konservatīvi arī attiecībā uz nodokļu ieņēmumiem.
Pēc finanšu ministra sacītā, krīzes otrajam vilnim varētu būt vairāk psiholoģiska nekā fiziska ietekme uz Latviju. "Daudzi tagad domā, ka eiro zonai ir burtiski dažas dienas, lai izšķirtos, vai var panākt labu rezultātu. Skatīsimies. Nesen runāju arī ar Zviedrijas finanšu ministru, un viņš nav pesimistisks. Viņš uzskata, ka Zviedrijā uzņēmumi ir pietiekami stabili un spējīgi izturēt viļņošanos, kas notiek apkārt. Eiro zonas jautājums ir tuvāko mēnešu jautājums. Politiķi to visu mēģina pārlikt arvien tālāk un tālāk, tomēr ir skaidrs, ka risinājumam beidzot ir jābūt," prognozēja Vilks.
"Pašlaik ir ļoti grūti spriest par ietekmes amplitūdām, bet es pieļauju arī to, ka sākumā viss var šķist ļoti satraucoši, bet tajā pašā laikā var izrādīties, ka tā ir arī ļoti laba iespēja Latvijai kā valstij, kas savus svarīgos mājas darbus jau ir izdarījusi. Es arī gribu novēlēt mūsu uzņēmējiem – izmantot iespējas, ja tādas rodas. Es nespēju iedomāties, ka Eiropā ļoti strauji samazināsies valstu vai mājsaimniecību tēriņi. Tādēļ paveras arī labas iespējas," atzina Vilks.