Vīngliemežu vākšana Latvijā kļuvusi par labu piepelnīšanās veidu

man maģistra darbs bija saistīts tieši ar nolasīšanas ietekmi uz parku vīngliemeža populācijām, kur tika salīdzināti rezultāti no neietekmētām, vāji ietekmētām un intensīvi nolasītām. nolasīšanai nebija nekādas ietekmes uz vīngliemežu blīvumu, jo visās pētījuma vietās tas bija nemainīgs - 0,5 īp./m2. ietekme izpaudās uz populācijas vecumstruktūru. nolasīšanas skartajās teritorijās izzuda vecie īpatņi (10 un vairāk gadus nodzīvojuši) un palika pamatā tikai jaunie (līdz 5...6 ga veciem). parku vīngliemezim ir tā, ka vecāki īpatņi vairāk veic mātītes lomu populācijā, bet jaunāki tēviņu, proti, vecākiem dzīvniekiem ir lielāks olu skaits dējumāun tās ir vitālākas. ar tiem dažiem gadiem, kurus strādāju, bija par maz, lai pateiktu kāda ir ietekme uz parku vīngliemezi nolasīšanai. gadsimta sākumā vēl bija paredzēts, ka notiks regulārs vīngliemežu monitorings, lai iegūtu pietiekama daudzuma datus ilglaicīgi, lai būtu iespējams izprast nolasīšanas ietekmi un arī prognozēt, kas LV notiks ar parku vīngliemezi turpinot to komerciāli izmantot, bet kā jau daudzam, kas būtu nepieciešams un iespējams nerādītu absolūti rožainu skatu uz pasauli, vīngliemežu monitoringam tika pielikts trekns punkts. Dati par parku vīngliemezi nav vākti kopš 2002. gada. pašreiz monitorīngs būtu jau ujāsāk praktiski no nulles...

Dabas resursu nodoklis- 4 centi par kilogramu. Kopējais daudzums gadā 120 tūkstoši kilogramu. Fiskālais efekts 4800 eiro. Šī pasākuma administrēšana ir dārgāka nekā fiskālais efekts. Kaut kādā VID un Vides pārvaldē sēž kāda kundze un skaita gliemežu centus, bet pašas uzturēšana maksā stipri dārgāk. Stulbums.

Pat vīngliemezis ar nodokļiem aplikts! 4 centi par kg, un kur tad vēl PēVēEnn un sazin kas vēl ne! Marasms kaut kāds!

20 EUR dienā, vnk izcili - pat vairāk par minimālo algu