Visas zemē gulošās senlietas, kas vecākas par XVII gadsimtu, automātiski piederēs valstij

2012. gada oktobrī viens no aktīvākajiem Latvijas amatierarheologiem esot atradis apjomīgu sudraba stienīšu un senu monētu depozītu, ko piedāvājis iegādāties Latvijas muzejiem par 40 000 eiro, liecina Dienas rīcībā esošā neoficiālā informācija. Tomēr neviens muzejs prasīto summu maksāt neesot varējis atļauties, tādēļ atradums ātri vien nonācis kāda igauņu privātkolekcionāra īpašumā.

Ar pašu depozīta atradēju Dienai sazināties neizdevās, bet, kad ar viņu runājām šoruden, kad veicām pētījumu par «melnās arheoloģijas» izplatību Latvijā, galvenais arguments, ar ko viņš centās attaisnot mantraču tirdzniecību ar senlietām, bija tieši tāds – muzeji atpirkt atrastās senlietas nespēj. Arī attiecībā uz šo gadījumu diskusijās internetā viņš savu rīcību centies pamatot ar to, ka muzeji piedāvājuši atradumu atpirkt par «smieklīgu» summu. «Depozīts tika pārdots Latvijā, kas tālāk ar to notika, man vienalga,» viņš rakstījis.

Līdz šim Latvijas likumdošanā attiecībā uz senlietām pastāvēja «pelēkā zona» – oficiāli atzītos kultūras pieminekļos ar arheoloģiju drīkstēja nodarboties tikai attiecīgo atļauju saņēmēji. Uz citur atrastām senlietām pārsvarā tika attiecināts ierastais Civillikuma formulējums, ka atrastā manta pieder zemes īpašniekam un atradējam. Jaunais formulējums, ka jebkura senlieta, kas vecāka par XVII gadsimtu, pieder valstij, nozīmēs to, ka, uzejot senlietu, atradējam uzreiz par to jāziņo akreditētam muzejam.

Tas nozīmēs, ka jebkuru nedeklarētu monētu vai citu senlietu, kura izlikta pārdošanā, varēs konfiscēt bez liekas auklēšanās, tas novērsīs mantraču iespējas izsaimniekot Latvijas kultūras mantojumu, nebaidoties no likumsargiem.
«Nedomāju, ka tagad viss krasi un uzreiz mainīsies, bet pamazām situācija varētu uzlaboties. Jau pirms Ziemassvētkiem saņēmu dažus zvanus no cilvēkiem, kas interesējās par deklarēšanu, turklāt izmaiņas varēs kalpot arī kā jauns instruments Valsts robežsardzei un policijai, apkarojot senlietu pārdošanu uz ārzemēm un internetā,» skaidro VKPAI Arheoloģijas daļas vadītāja Sandra Zirne.

Ideja, ko atbalstīja paši amatierarheologi, ka šī vaļasprieka piekopēji būtu jālicencē, nav guvusi atbalstu, jo VKPAI ieskatā būtu pārāk grūti realizējama.