Viņš atzīmēja, ka paši ģimenes ārsti nepiekrīt kvotu samazināšanai, tāpēc šobrīd nekādi grozījumi netiek plānoti. Tomēr ministrs vēlas tikties ar abu ģimenes ārstu asociāciju valdēm un biedriem, lai diskutētu par šiem jautājumiem un dzirdētu pašu mediķu viedokli par pašreizējo situāciju, kad kvotas tiek pārtērētas.
Belēvičs jau tuvākajā laikā plāno tikties ar Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociāciju.
Tomēr, kā aģentūru LETA informēja Veselības nozares uzņēmējus pārstāvošās Veselības aprūpes un darba devēju asociācijas (VADDA) pārstāvis Jānis Basevičs, VM plāno ieviest dubultās kvotēšanas sistēmu, proti, 2016.gadā kvotas laboratoriskajiem izmeklējumiem varētu tikt noteiktas ne vien ārstiem (pacienta nosūtītājiem), bet arī laboratorijām, tādējādi ierobežojot iespēju iedzīvotājiem saņemt pilnvērtīgu garantēto veselības aprūpi.
VADDA vērš uzmanību, ka šāda sistēma radīs papildu birokrātiju un palielinās veselības aprūpes izmaksas, jo būs nepieciešama gan papildu uzskaite, gan kontroles mehānismi.
Basevičs skaidroja, ka pacientiem draudzīgāka ir veselības aprūpes sistēma, kurā ārsts izlemj, kuru pacientu sūtīt uz noteiktām analīzēm. Tieši ārstējošais ārsts var vislabāk izspriest, kuram pacientam analīzes šobrīd ir visnepieciešamākās. Tieši viņš vislabāk var izvērtēt, kuram dot nosūtījumu uz analīzēm un kuram atteikt. Savukārt laboratorijas tikai pēc asins paraugiem nevar izvērtēt, kurš gadījums ir steidzamāks un kurš nav.
VADDA uzskata, lēmums par to, kuru pacientu nosūtīt uz laboratoriskajiem izmeklējumiem, ir jāpieņem ārstiem, jo tikai viņi var pilnvērtīgi novērtēt pacienta veselības stāvokli un nozīmēt tam nepieciešamos izmeklējumus. Laboratorijas tikai pēc analīžu paraugiem par to spriest nevar.
Tāpat VM gatavotajā Ministru kabineta noteikumu projektā Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība, kas paredz dubultās kvotēšanas sistēmas ieviešanu, nav paredzēti mehānismi, kas novērstu to, ka paraugi uz laboratoriju netiek sūtīti tajos gadījumos, kad kvotas limits jau ir izsmelts.
Nav izstrādāta arī informēšanas sistēma, kas ļautu brīdināt pacientu par to, ka izmeklējumus pēc kvotas limita sasniegšanas pacients var veikt vienīgi par saviem līdzekļiem, norādīja Basevičs.
Kā norāda SIA E.Gulbja laboratorija valdes locekle Sandra Dimante, "jau šobrīd veidojas situācija, kad valsts finansēto analīžu daļa pie mums turpina samazināties, bet palielinās pašu pacientu finansēto analīžu apjoms. Vidēji pacientu līdzmaksājumi šogad ir palielinājušies par aptuveni 33%. Tas tikai parāda kopējo tendenci, ka arvien lielāka veselības aprūpes izdevumu daļa tiek pārlikta uz pašu pacientu pleciem".