VMD pārstāvji aģentūru LETA informēja, ka patlaban mazie vilcēni ir paaugušies un savā ēdienkartē pilnībā pārgājuši uz gaļu, līdz ar to notiek biežāki uzbrukumi mājdzīvniekiem - galvenokārt aitām un govīm. Lielākoties tie tiek nogalināti vai savainoti laikā, kad atrodas ganībās. Jaunie vilcēni pagaidām gan ēdot tikai vecāku sagādāto maltīti, paši medībās vēl nepiedaloties.
Līdz ar to saimnieki aicināti pievērst lielāku uzmanību savu ganāmpulku drošībai, biežāk tos apsekot, pavērot apkārtni, vai nav bojāti žogi, un vai tuvējā apkārtnē manāmas vilku pēdas. Ganību periodā mājlopiem ir lielāks apdraudējums tikt savainotiem vai nogalinātiem vilku uzbrukumos. Tāpat arī naktis ir kļuvušas garākas un tumšākas, līdz ar to tas ir lielisks aizsegs vilkiem, pārvietojoties tālākos barības meklējumos.
VMD apkopo informāciju par ziņotajiem gadījumiem, kad no vilkiem ir cietuši mājdzīvnieki, apsekojot katru saimniecību, kur noticis uzbrukums, un sastādot par to attiecīgo aktu. Tāpat VMD aicina iedzīvotājus, kas manījuši vilkus, kuru uzvedība tiem šķitusi neadekvāta, ziņot par to dienestam.
Kā ziņots, šajā vilku medību sezonā, kas sākās 15.jūlijā, VMD ir atļāvis nomedīt 250 vilkus. Šis ir sākotnēji noteiktais pieļaujamais nomedījamo vilku skaits. Tomēr, ja turpmāk tiks reģistrēti daudzi vilku uzbrukumi mājlopiem, VMD ir tiesības limitu palielināt.
Līdz šim nomedīti seši vilki Ziemeļkurzemes, Ziemeļvidzemes un Zemgales virsmežniecību uzraudzībā esošajās medību platībās.
Vilku medību sezona ilgst līdz noteiktā nomedīšanas apjoma izmantošanai, bet ne ilgāk kā līdz nākamā gada 31.martam. Iepriekšējā medību sezonā tika nomedīti 275 vilki no atļautajiem 275, savukārt 2014.-2015.gada sezonā nomedīja 267 vilkus no atļautajiem 300.
Kā norāda VMD - lai aizstātu 200-250 gadā nomedītus vilkus, pilnīgi pietiek ar 40-50 pieaugušo vilku pāriem, kas sekmīgi vairojas un turpina populāciju, pateicoties brīvām pārvietošanās iespējām, piemērotām midzeņu vietām un barībai.
Latvijā vilku blīvums ir lielāks valsts rietumu, ziemeļu un austrumu daļās, bet mazāk tie sastopami valsts centrālajā daļā. Vilks, kurš ir vesels un nav inficējies ar kādu no slimībām, izvairīsies no cilvēka un necentīsies tam tuvoties.
Eiropas valstu mērogā vilks ir apdraudēts un tādēļ iekļauts aizsargājamo sugu sarakstos. Šo sugu aizsardzību nosaka Latvijā ratificētas starptautiskās konvencijas un Eiropas Savienības valstu likumdošana. Taču minētie starptautiskie dokumenti pieļauj ar vietējiem apstākļiem saistītas atkāpes no vispārējām prasībām, ja vien vietējo specifiku pamato ar regulāri ievāktiem datiem.