Saskaņā ar Latvijas Hidroekoloģijas institūta sniegto informāciju, ņemot vērā Baltijas jūrā valdošo vēju un straumju virzienu no dienvidrietumiem, Latvijā veiktā jūras vides monitoringa rezultāti pastāvīgi uzrāda paaugstinātu piesārņojuma - fosfora un slāpekļa savienojumu - līmeni pie Latvijas - Lietuvas robežas. Vissliktākā situācija ir no robežas līdz Jūrmalciemam, ko apstiprinājis arī pētījums par ēdamgliemeņu augšanu. Tālāk - no Jūrmalciema Liepājas virzienā - situācija pakāpeniski uzlabojas, skaidro VVD speciālisti.
VVD uzsver, ka no Lietuvas nākošais piesārņojums summējas no vairākiem avotiem - Nemūnas upes, Klaipēdas pilsētas, ostas, Nidas, piejūras ciematiem kūrorta sezonā un citiem. Tādējādi nav iespējams izdalīt konkrēti iespējamo Klaipēdas kartona rūpnīcas ietekmi uz Latvijas jūras piekrastes ūdeņu kvalitāti. Trīsreiz gadā veiktais monitoringa neuzrāda kādu ārkārtas gadījumu, kad konstatēts paaugstināts piesārņojums, piebilda Šešo.
VVD uzsver, ka Klaipēdas kartona rūpnīca bija iekļauta Baltijas jūras vides aizsardzības komisijas (Helsinku komisijas (HELCOM)) karsto punktu sarakstā kā jūras piesārņojuma ar notekūdeņiem avots, taču, pamatojoties uz Lietuvas iesniegto priekšlikumu, ir no tā dzēsta sakarā ar ražošanas pārtraukšanu 2002.gadā un rūpnīcas modernizāciju. Savukārt Kuršu joma joprojām atrodas šajā sarakstā kā objekts, kuram jānodrošina ilgtspējīga apsaimniekošana.
Saskaņā ar starptautiskās Baltijas jūras vides aizsardzības konvencijas prasībām, ja noplūdes gadījums līgumslēdzējas puses teritorijā šķiet radām piesārņojumu Baltijas jūras reģiona jūras vidē ārpus šīs puses teritorijas un tai blakusesošajā jūras teritorijā, šī līgumslēdzēja puse bez kavēšanās ziņos par noplūdes gadījumu tām līgumslēdzējām pusēm, kuru intereses ir vai varētu tikt skartas. Līdz šim Lietuvas atbildīgās iestādes nav informējušas Latvijas pusi par nelikumīgo notekūdeņu novadīšanu no rūpnīcas.
Kā vēstīts, Lietuvas prokuratūra aizdomās par apzinātu Kuršu jomas piesārņošanu ar neattīrītiem notekūdeņiem sāka izmeklēšanu pret Grigeo Klaipeda.
Naktī uz 7.janvāri vērienīgā tiesībsargājošo iestāžu operācijā, kurā piedalījās arī vides dienestu darbinieki un citu jomu speciālisti, tika pārbaudīta Klaipēdas uzņēmuma attīrīšanas iekārtu teritorija pilsētas nomalē, vairāk nekā desmit kilometrus no pašas ražotnes, un konstatēts, ka notekūdeņu noplūdināšanai izveidoti īpaši apvedceļi, pa kuriem lielākā daļa no tiem nonāk Kuršu jomā, apejot attīrīšanas iekārtas.
Lai gan Grigeo prezidents un lielākais akcionārs Gintauts Pangonis izteicies, ka notekūdeņi no Klaipēdas uzņēmuma varētu būt nonākuši jomā tehniska bojājuma dēļ, nevis apzinātas ļaunprātības rezultātā, Lietuvas vides ministrs Ķēstutis Mažeika viņa teikto nosaucis par ciniskiem meliem un norādījis, ka saskaņā ar provizorisku informāciju kopējais kaitējums, ko radījuši Grigeo Klaipeda noplūdinātie neattīrītie notekūdeņi, varētu sasniegt 60 miljonus eiro.
Jau no otrdienas Grigeo Klaipeda notekūdeņu attīrīšanu "pēc steidzama uzņēmuma lūguma" uzņēmies Klaipēdas ūdenssaimniecības uzņēmums Klaipedos vanduo. Trešdien kartona ražošanas uzņēmuma pārstāvji informēja vides aizsardzības speciālistus, ka neattīrītu notekūdeņu iepludināšana Kuršu jomā pārtraukta.