Vienlaikus viņš gan atzinis, ka patlaban faktiski nav iespējams pateikt, cik izmaksātu šādas spēkstacijas celtniecība.
Kā norādījis Džeksons, par svarīgu apstākli tiek uzskatīts Lietuvā jūtamais politiskais atbalsts projektam un fakts, ka to vada premjerministrs Andrjus Kubiļus.
Viņš atzinīgi novērtējis spēkstacijai izraudzīto vietu un paudis viedokli, ka pēc Vācijas atomelektrostaciju slēgšanas šai valstī pieaugs pieprasījums pēc elektroenerģijas importa.
Jautāts, vai Visaginas AES biznesa modeli varētu ietekmēt kodolelektrostacijas, ko plānots celt kaimiņos, Krievijas Kaļiņingradas apgabalā un Baltkrievijā, viņš atbildējis noliedzoši.
"Ja pastāv Baltijas valstu starpsavienojumi ar Ziemeļvalstu energotīkliem, tad pilnīgi nav nozīmes tam, ja sistēmā ieslēdzam vēl 1000 megavatu. Elektroenerģijas cenu struktūru noteiks Ziemeļvalstu sistēmas "Nord Pool" cena, jo šī sistēma ir krietni lielāka. Lieliski, ka sistēmā nonāks vairāk elektroenerģijas, bet tas būtiski nemainīs ne cenas, ne investīciju atpelnīšanas iespējas," sacījis Džeksons.
"Turklāt es personiski neticu Kaļiņingradas projektam, ja Lietuva izlems turpināt iesākto. Tādā gadījumā Kaļiņingradas projekts atmirs pats. Jāpatur prātā, ka Kaļiņingradas spēkstacija atrastos uz [izolētas] enerģētiskās salas. Visa infrastruktūra tai būtu vajadzīga no Lietuvas vai Polijas," viņš piebildis.
Līdzīgas šaubas viņš paudis arī par Baltkrievijas projektu.
Kā ziņots, šā mēneša sākumā noskaidrojās, ka vēlēšanos investēt Visaginas AES projektā izteikušas divas kompānijas - Japānas "Hitachi GE Nuclear Energy" un ASV "Westinghouse Electric Company".
Jūnija vidū Lietuvu apmeklēja arī "Hitachi GE Nuclear Energy" prezidents Hiroaki Nakaniši, kas apliecināja nopietnu interesi par šo projektu, ko Lietuva gatavojas īstenot kopā ar Latviju, Igauniju un Poliju.