"Ir jāpieņem kultūrpolitiska atbildība ministrijā," intervijā Latvijas Radio teica Žagars. "Es ceru, ka ministrijā ir šī politiskā griba un misija, ka viņi beidzot grib izrēķināt, vai mēs par to valsts finansējumu, kas pašlaik ir, varam veikt Latvijas Nacionālās operas likumā paredzētās funkcijas - pārstāvēt visus žanrus, periodus, visus komponistus plus vēl nodrošināt pieejamību, tas nozīmē, necelt cenas. Vienreiz ir jāizrēķina - mēs atteiksimies, teiksim, no kora vai apvienosim orķestrus, vai Kultūras ministrija pieņems lēmumu, ka ir vajadzīgs laikmetīgais balets, tikai 20 baletdejotāji, mums nebūs klasiskais balets, kas būs ļoti liels reformu nodarījums operai un teātrim, bet varbūt tas ir kultūrpolitisks lēmums," klāstīja Žagars.
Viņš uzsvēra, ka LNO pati nepieņems lēmumu atteikties no kādas vienības.
"Ir jāaprēķina, cik tagad, 2011.gadā, maksā apsaimniekot 17 tūkstošu kvadrātmetru vēsturisku ēku, kas ir arhitektūras piemineklis, to apsildīt, uzturēt, ventilēt. Cik maksā 570 cilvēki, kas ir minimālais skaits, lai varētu nodrošināt žanru.. un veikt sešus jauniestudējumus gadā.. Ja ministre to izdarīs, ja beidzot profesionāli cilvēki sanāks kopā un izrēķinās, cik maksā uzturēt operteātri, konkrētu cilvēku skaitu," aicināja Žagars.
Viņaprāt, nesaimniecisku darbību operā un baletā būs grūti pierādīt, jo nav kritēriju, kādus dziedātājus aicināt uz galveno lomu. Žagars arī uzsvēra, ka no 2000.gada, kad toreizējā kultūras ministre Karina Pētersone sakārtoja operas finansēšanas modeli, līdz pat 2009.gadam LNO nebija finanšu problēmas.
"Nevar vērtēt mūsu darbu tikai pēc divu pēdējo gadu finanšu rādītājiem, kas ir bijuši visai Latvijai dramatiski.. Jāskatās, kas ir izdarīts kopumā piecpadsmit gados un līdz 2009.gadam, kad mums nebija parādu," uzsvēra Žagars.
Vērtējot pašreizējo situāciju, Žagars sacīja, ka ministre vēlējusies ātri veikt reformas, taču viņš tam nav bijis gatavs. "Tas bija pārsteidzoši, mulsinoši, bet es sapratu, ka viņa grib veikt kaut kādas reformas struktūrā, paplašināt valdi," teica Žagars, norādot, ka LNO jau sen vēlējusies palielināt valdes sastāvu, taču līdz šim nav bijis atbalsta no Kultūras ministrijas.
LNO līdzšinējais direktors arī apliecināja, ka ir nodrošinājies ar juridisku aizstāvību, ja tiks nepamatoti apvainots.
"Viss ir noticis sasteigti, ir pieļautas kļūdas, arī juridiskas un dokumentu kļūdas. Protams, es arī domāju par savu aizstāvību. Ja būs konflikts vai mani nepamatoti apvainos darbībās, kuras es neesmu veicis, es aizstāvēšos. Es varu absolūti apgalvot, ka es nekad neesmu piesavinājies līdzekļus, nekad neesmu veicis nelikumīgas darbības, tad jau deviņu ministru un ļoti daudz valdību laikā es būtu sen jau atlaists," teica Žagars.
Runājot par iespēju kļūt par operas māksliniecisko vadītāju, Žagars vien noteica, ka "laiks rādīs" un jāizvērtē arī citi piedāvājumi. "Kādā lomā vai kapacitātē es piedalos nākamajā vadības modelī - godīgi sakot, man vairs nav tādu ambīciju, es gribu būt diezgan brīvs, jo man ir piedāvājumi nodarboties ar radošu režisora darbu ārzemēs," sacīja Žagars.
Jau vēstīts, ka kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende nolēmusi neslēgt jaunu darba līgumu ar Andreju Žagaru un iecēlusi jaunu operatīvo vadību Latvijas Nacionālajai operai līdz brīdim, kamēr operā tiks veikts audits par tās finanšu stāvokli. Vienlaikus arī ministre ierosinājusi disciplinārlietu pret Kultūras ministrijas valsts sekretāri Solvitu Zvidriņu un izmeklēšanas laiku atstādinājusi to no amata, jo valsts sekretāre nav risinājusi jautājumu par operas finanšu problēmām.
Saskaņā ar Žagara pagājušajā nedēļā teikto, operas parādsaistības šobrīd ir ap 400 tūkstošiem latu.