Zem sitiena mazie ražotāji

Tas esot vajadzīgs, lai mazinātu patērētāju risku saslimt ar vēzi, ceturtdien vēsta laikraksts Diena.Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure nenoliedz, ka federācija iebildumus neizteica. "Šobrīd liela daļa uzņēmumu ir pielāgojušies šīm prasībām, taču mēs tuvākajā laikā vērsīsimies atbildīgajās institūcijās, lai meklētu kompromisu attiecībā uz mazajiem ražotājiem un tiem, kas vēl nav paspējuši pielāgoties," teic Šure.To, ka gaļas kūpinātāji iepriekš ne pārāk aktīvi pretojušies normas ieviešanai, apstiprina arī Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete: "2011.gadā, kad šīs normas apstiprināja, par tām interese un rūpe bija zivrūpniekiem, kuri aktīvi un veiksmīgi darbojās, lai nodrošinātu reālistisku benzpirēna līmeņa noteikšanu šprotēm. Gaļas kūpinātājiem jaunās normas acīmredzot toreiz nelikās kritiski svarīgas."Par šprotēm cīnījās Zivrūpnieku asociācijas vadītājs Didzis Šmits. Pēc tā visa viņam nav nekādu ilūziju, ka jaunā norma ieviesta, lai pasargātu cilvēkus no vēža. "Tie cipari, kas ir regulā, neatspoguļo rūpi par patērētāju. Tas ir noteiktu biznesa interešu rezultāts," teic Šmits. Viņš atklāj, ka viena no normas lobētājām bijusi Vācija, jo tai ir interese attīstīt savu pārtikas iekārtu ražotāju biznesu uz normas rēķina. "Ja EK un citiem tiešām rūpētu patērētāju veselība šajā jautājumā, būtu pieņemti pilnīgi citi soļi. Piemēram, ir pierādīts, ka lielākā benzpirēna koncentrācija ir, horizontāli grilējot, tajā pašā laikā neviens nav aizliedzis ražot horizontālus grilus," stāsta Šmits.Arī Kalnietes palīgs Pēteris Viņķelis nenoliedz, ka regula varētu būt ieviesta tāpēc, ka kāda valsts gribētu radīt lielāku noietu savām tehnoloģijām: "Man nav pamata to apšaubīt, protams, tas tā varētu arī būt, tāpēc ir jābūt uzmanīgiem un jāseko līdzi."Visu rakstu lasiet laikrakstā Diena ceturtdien, 23.janvārī!