Šā mācību gada sākumā skolās bija plānots ieviest izmaiņas zināšanu vērtēšanas pieejā, taču nu tās pārceltas uz 2024. gada 1. septembri. Vairākas izglītības iestādes gatavojas jauno kārtību vismaz daļēji īstenot, taču citas vēl nogaida.
Aptaujātie nozares pārstāvji atzīst, ka vēl ir daudz neskaidrību šajā jautājumā. Viens no tiem – aizliegums pārrakstīt pārbaudes darbus, lai uzlabotu sniegumu. Līdz šim tā bija ierasta prakse vairākumā skolu – labot atzīmes skolēni varēja teju neierobežoti, tādējādi devalvējot pārbaudes darbu nozīmi.
Rosina nobremzēt
Jau jūlijā izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) vērsa uzmanību uz grūtībām jaunā mācību satura ieviešanā un pārejā uz vienoto skolu, rosinot nesteigties ar izmaiņām vērtēšanas kārtībā un ieviest tās nākamgad, tādējādi dodot iespēju vecākiem, pedagogiem un skolēniem kvalitatīvi sagatavoties. Nu viņas teiktais ieguvis likuma spēku, proti, 22. augustā valdība apstiprināja IZM sagatavotos MK noteikumu grozījumus. Tas gan neliedz izglītības iestādēm patstāvīgi izstrādāt vērtēšanas kārtību, "ņemot vērā galvenos vērtēšanas pamatprincipus – sistemātiskumu, atklātību un skaidrību, metodisko daudzveidību, iekļaušanu, objektivitāti un vērtējuma obligātumu", uzskaita IZM, solot šajā jautājumā dažādus atbalsta pasākumus pedagogu profesionālajai pilnveidei un metodiskajam atbalstam, kā arī konsultācijas izglītības iestāžu vadības komandām.
Jaunā sistēma balstīsies uz četriem vērtēšanas veidiem: formatīvo, diagnosticējošo, monitoringa un summatīvo. Formatīvais neietekmē semestra vai mācību gada noslēguma vērtējumu, tas tiek lietots ikdienas mācību procesā, vērtējot skolēna tā brīža sniegumu attiecībā pret plānotajiem sasniedzamajiem rezultātiem dažādos veidos – ar punktiem, procentiem, ieskaitīts/neieskaitīts. Diagnosticējošais palīdz skolotājam noteikt skolēna mācīšanās stiprās un vājās puses un izvēlēties nepieciešamo atbalstu (gan klases, gan individuālā līmenī). Monitoringa – sistemātiska zināšanu un prasmju novērtēšana noteiktos vecumposmos (plānots – pirmsskola, 3., 6. klase). Summatīvais tiek organizēts mācīšanās posma (piemēram, temata, mācību gada, izglītības pakāpes) noslēgumā, lai novērtētu un dokumentētu skolēna mācīšanās rezultātu. Tas tiek fiksēts, izmantojot 1.–3. klases apguves līmeņus (sācis apgūt, turpina apgūt, apguvis, apguvis padziļināti), bet 4.– 12. klasē –10 ballu skalu.
Vēlas ieviest daļēji
Ir skolas, kas jau izpildījušas mājasdarbu un ir gatavas vismaz daļēji ieviest jauno vērtēšanas kārtību. To vidū ir arī Lubānas vidusskola. Skolas direktore Iveta Peilāne gan ir neapmierināta, ka lēmums par izmaiņu pārcelšanu uz gadu pieņemts tik vēlu. Visticamāk, ka to ietekmēja lielā neapmierinātība ar jauno mācību saturu daļā mācību priekšmetu, kā arī problēmas ar centralizēto eksāmenu rīkošanu un rezultātiem. Tālab gan no saviem plāniem skola negrasās atteikties. "Lai nākamajā gadā nebūtu jānogriež kā ar nazi ierastā kārtība, jau šogad esam to koriģējuši. Viena no izmaiņām – skolēni nevarēs labot savus summatīvos vērtējumus, tāpat lielāku akcentu liksim uz formatīvo, kura nozīmi līdz šim brīdim nav īsti izpratuši ne skolēni, ne vecāki, ne pedagogi," teic I. Peilāne, uzsverot, ka par šo jautājumu paredzēts runāt šodien vecāku kopsapulcē. Mazliet bažīgi gaidot viņu reakciju uz paziņojumu, ka ne visus pārbaudes darbus drīkstēs labot, bet tikai vienu katrā priekšmetā. Viņa atzīst, ka ik gadu nākas uzklausīt iebildumus par vērtēšanu ne tikai pamatskolas un vidusskolas posmā, bet arī 1.–3. klašu, kas nereti nav motivējošs pašiem bērniem. Viņi uzskata, ka tikai atzīmes ir īsts vērtējums, nevis burtiņi vai vārdos izteikti formulējumi. Arī vecākiem tie šķiet mulsinoši, bet pedagogiem šāds bērna prasmju un zināšanu raksturojums prasa lielu darbu.
Vēl nesteidzas
Arī Jelgavas un Liepājas valsts pilsētās jaunā kārtība daļā skolu jau darbojas – tas attiecas arī uz darbu pārrakstīšanas noteikumiem, proti, tur netiek atļauts labot atzīmes. Jelgavas Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza uzteic IZM par lēmumu nesteigties ar ieviešanu uzreiz un tūlīt. Tas ļaus sagatavoties gan skolu kolektīviem, gan izskaidrot izmaiņas vecākiem, lai viņi saprastu, ko, kā un kāpēc vērtējam. Liepājas Izglītības pārvaldes vadītāja Kristīne Niedre-Lathere pievienojas kolēģei, norādot, ka spriedzi tas noteikti radīs, jo atsauksies uz skolēnu sniegumu. Tajā pašā laikā liks atbildīgāk izturēties pret mācībām, nepārvēršot pārbaudes darbus nepārtrauktā "labošanas maratonā".
Baltinavas vidusskolā "vilcienam pa priekšu neskrien" – šogad tiks saglabāta līdzšinējā kārtība, nekādas kardinālas pārmaiņas nav paredzētas, apliecina skolas direktors Imants Slišāns, piebilstot, ka patlaban ir daudz karstāki jautājumi, kas jāatrisina līdz 1. septembrim. Rīgas Sarkandaugavas pamatskolas direktors Guntars Jirgensons atzīst, ka viņam "par to visu vēl ir vismaz 115 jautājumu". Radies iespaids, ka tiks ieviesta teju bezatzīmju vai simboliska atzīmju sistēma, kur nozīme ir tikai kopvērtējumam, kas tiek iegūts, sasummējot atzīmes vairākos pārbaudes darbos.
Re!Forma ir rakstu sērija, kurā analizējam kārtējo izglītības sistēmas reformu, kas var skart ap 10% izglītības iestāžu, – ar ko šī reforma atšķirsies no iepriekšējām.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par Re!Forma rakstu saturu atbild SIA Izdevniecība Dienas mediji.