Latvijas Zvēraudzētāju asociācijas (LZA) valdes locekle Sandra Vilciņa atklāja, ka videonovēršanas materiāli tiks glabāti pašās zvēraudzētavās, savukārt Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektors Māris Balodis sacīja, ka attiecīgos periodos, tostarp dzīvnieku pārošanas vai pārvietošanas laikā, šie materiāli varētu būt nepieciešami arī dienesta pārbaužu vajadzībām.
Līdztekus, lai uzlabotu kažokzvēru ikdienas aprūpi un nodrošinātu atbilstošas labturības prasības, ministrija, kopā ar PVD un LZA, izstrādā arī citus pašreizējā normatīvā regulējuma Labturības prasības kažokzvēru turēšanai grozījumus. Tostarp grozījumi paredz, ka novietņu īpašniekiem būs jānodrošina obligāta darbinieku apmācība kažokzvēru labturības jautājumos, jāizstrādā labas prakses rokasgrāmata, kā arī jāveic virkne citu pasākumu, kuru mērķis ir novērst un nepieļaut labturības prasību pārkāpumus un cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem.
Tāpat Matuzale atklāja, ka paredzēts noteikt brūces kā izmērāmu parametru, kad dzīvnieks nošķirams un sniedzama veterinārmedicīniskā aprūpe un kad dzīvnieks jāeitanizē, kā arī noteikt kažokzvēru novietnēs kūtsmēslu izvākšanas periodiskumu, tīrīšanu, mazgāšanu un dezinfekciju.
Paredzēts, ka iesaistītās organizācijas un ministrija turpinās grozījumu izskatīšanu un izstrādi nākamnedēļ, savukārt pēc tam attiecīgie grozījumi tiks nodoti ministriju saskaņošanai.
Komentējot kažokzvēru saimniecību labās prakses ieviešanu un īstenošanu, Vilciņa norādīja, ka, izvērtējot situāciju, LZA nolēmusi ieviest papildus pasākumus, lai uzlabotu dzīvnieku labturību kažokzvēru audzētavās. Saimniecībām ir uzdots izstrādāt rīcības protokolus darbinieku papildus apmācībai darbam ar ūdelēm, to pārvietošanai, labturībai un eitanāzijai.
Šie protokoli jāievieš visās saimniecībās līdz 1.septembrim un par tiem jāinformē visi darbinieki. Sezonas laikā pirms katra perioda, kad jāveic dzīvnieku pārvietošana, tas ir pārošana, kucēnu atšķiršana, bonitēšana, kaušana, saimniecībā ir obligāti jāveic darbinieku apmācība un instruktāža, informējot un atgādinot, kā pārvietojami dzīvnieki, kādas darbības nav pieļaujamas, kā arī par to, ka pārkāpumu gadījumā par to jāziņo uzņēmuma vadībai, vai gadījumā, ja tā nereaģē, jāziņo uzraugošajai iestādei.
Tāpat LZA uzdevusi līdz 1.septembrim katrā saimniecībā vismaz 10% šēdu aprīkot ar videonovērošanas kamerām, kuras ir mobilas un tiek pārvietotas fermas robežās. Gadījumā, kad uzraugošā iestāde ir konstatējusi atkārtotus labturības normu pārkāpumus saimniecībā un tie nav novērsti noteiktajā termiņā, LZAA, pamatojoties uz pārbaudes protokolu, rosina WelFur sertifikāta apturēšanas procedūru. Tas nozīmē, ka kažokādas nepieņem realizācijai starptautiskajās izsolēs (gan Eiropā, gan citur pasaulē), kas ir galvenais kažokādu realizācijas veids.
Komentējot PVD veiktās ārpuskārtas pārbaudes, Balodis sacīja, ka kopumā, laika posmā no 15.jūnija līdz 1.jūlijam, dienests apsekojis visas Latvijā esošās kažokzvēru audzētavas, kurās pašlaik atrodas dzīvnieki. No desmit reģistrētajām audzētavām dzīvnieki izvietoti piecās.
Uzskaitot pārkāpumus, ko PVD konstatējis zvēraudzētavās, SIA Lemo Latvija konstatēti biodrošības pārkāpumi - darbinieki nevalkāja maskas un tiem nebija iespējams dezinficēt apavus.
Vērgales zvērsaimniecībā netika konstatēti biodrošības pārkāpumi, taču dzīvnieku labturības jomā dienests atklāja, ka saimniecībā netiek nodrošināts pietiekams darbinieku skaits dzīvnieku aprūpei, savukārt pašiem dzīvniekiem konstatēta parazītu klātbūtne, kas izraisījusi ādas bojājumus un iekaisumus. Vienlaikus dienests konstatējis pārkāpumus vides jomā, par ko informēts Valsts vides dienests (VVD).
Tikmēr SIA Larix Silva zvēraudzētavā dienests konstatējis vairākus labturības pārkāpumus, cita starpā ūdeļu mazuļi izskatījušies neveselīgi un agresīvi. Tāpat dienests novērojis, ka dzīvnieki netiek laikus baroti un tiem netiek nodrošināta pietiekama pārvietošanās platība.
Balodis sacīja, ka visi dienesta kompetencē esošie pārkāpumi līdz atkārotajām pārbaudēm novērsti, savukārt Vērgales zvērsaimniecībā konstatētie vides pārkāpumi vēl aizvien tiek risināti.
"PVD katru gadu veic pārbaudes kažokzvēru audzētavās un situācija audzētavās uzlabojas," secināja PVD ģenerāldirektors, piebilstot, ka, ja kādreiz neatbilstības tika konstatētas bieži, tad tagad tie ir atsevišķi un reti gadījumi.
Savukārt komentējot Covid-19 izplatību un pašreizējo situāciju SIA Baltic Devon Mink audzētavā, Balodis norādīja, ka kopumā novietnē esošo dzīvnieku veselības stāvoklis ir labs un dzīvnieku mirstība ir zemāka nekā citās audzētavās. Līdztekus PVD uzraudzība novietnē turpinās arī pašlaik.
Viņš arī minēja, ka Baltic Devon Mink fermā Covid-19 ūdelēm konstatēts divas reizes - pirmoreiz aprīlī un otrreiz jūlijā, kad ūdelēm bija piedzimuši kucēni un populācijas skaits palielinājās trīs reizes. Kā uzsvēra Balodis, pagājušajā nedēļā dienesta pārbaudēs vīrusa klātbūtne minētās novietnes ūdeļu populācijā netika konstatēta, vienlaikus pārbaudītajām ūdelēm konstatētas Covid-19 vīrusa antivielas.
"Dzīvnieku veselības jomā patlaban netiek novērotas slimības pazīmes," piebilda PVD ģenerāldirektors.
Jau ziņots, ka otrdien notika preses konference par PVD veiktajām pārbaudēm Latvijas kažokzvēru audzētavās.
Tāpat LETA iepriekš vēstīja, ka PVD ārpuskārtas pārbaudēs konstatējis neatbilstības trijās kažokzvēru novietnēs, tostarp SIA Larix Silva, SIA Lemo Latvija un Vērgales zvērsaimniecībā.
Pārbaudēs tika vērtēta atbilstība labturības un biodrošības prasībām, kas ietvēra gan kažokzvēru vizuālo apskati, dzīvnieku turēšanas apstākļu novērtējumu, kā arī pārbaudes vai dzīvnieki tiek nodrošināti ar atbilstošu barību un brīvi pieejamu ūdeni. Tāpat pārbaužu laikā vērtēts vai par dzīvniekiem rūpējas pietiekams skaits darbinieku ar attiecīgām prasmēm un profesionālām iemaņām, kā arī vai darbinieki ievēro biodrošību - lieto sejas maskas, dezinficē rokas un apavus.
Par konstatētajām neatbilstībām sākti administratīvie procesi un izsniegti brīdinājumi par piespiedu naudas piemērošanu gadījumā, ja noteiktajā termiņā uzņēmumi neizpildīs uzdotos pienākumus.
Kopumā pārbaudes veiktas visās piecās Latvijas kažokzvēru audzētavās, kurās tiek turētas lapsas un ūdeles - Larix Silva, Lemo Latvija, Vērgales zvērsaimniecībā, Baltic Devon Mink un Gauja AB.
Tikmēr kažokzvēru novietnē Baltic Devon Mink un Gauja AB netika konstatēti pārkāpumi ne dzīvnieku labturības, ne biodrošības jomā.
Vienlaikus iepriekš ZM aģentūrai LETA norādīja, ka, izvērtējot PVD sniegto informāciju par konstatētajiem pārkāpumiem dzīvnieku labturības un biodrošības jomā, ministrijai nav pamata apšaubīt kontroļu rezultātus. Kažokzvēru audzējiem, kā jebkuriem citiem lauksaimniecības dzīvnieku audzētājiem, ir jāievēro spēkā esošo normatīvu prasības. Savukārt prasību neievērošanas gadījumā PVD jārīkojas atbilstoši, piemērojot sodus par prasību neievērošanu.
Vienlaikus ministrijā atzīmēja, ņemot vērā, ka sabiedriskā iniciatīva par kažokzvēru audzēšanas aizlieguma noteikšanu ir iesniegta Saeimā, attiecīgi Saeimas kompetencē ir lemt par vispārīga aizlieguma noteikšanu.
Tāpat vēstīts, ka 9.jūnijā zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA) uzdeva PVD nekavējoties veikt pastiprinātas ārpuskārtas kontroles kažokzvēru audzētavās.
Pārbaužu rezultāti ministrijai bija jāiesniedz līdz 12.jūlijam. Tāpat līdz minētajam datumam dienestam bija jāizstrādā priekšlikumus grozījumiem spēkā esošajos normatīvajos aktos, lai nodrošinātu dzīvnieku labturības prasību uzlabošanu kažokzvēru audzēšanā.
Līdztekus LETA jau vēstīja, ka aprīlī Baltic Devon Mink gan darbiniekiem, gan ūdelēm atklāta inficēšanās ar Covid-19. PVD aģentūru LETA iepriekš informēja, ka novietnē ūdeles likvidēt patlaban nav nepieciešams.