Viņa informēja, ZM speciālisti ir izvērtējuši Rucavas novada domes lēmumu izsludināt valstī ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā. Lai izsludinātu ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā, ir jābūt apstākļiem, kas Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likuma izpratnē būtu klasificējami kā dabas katastrofa, skaidroja Muceniece. Atbilstoši Lauku atbalsta dienesta apsekojumiem, pašreizējā situācija novadā neatbilst Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā noteiktajam.
Muceniece atzīmēja, ka likumā Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli ir noteikts, ka, pirmkārt, ārkārtējā situācija ir īpašs tiesiskais režīms, kura laikā Ministru kabinetam ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā un apjomā ierobežot valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju, fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus. Otrkārt, ārkārtējo situāciju var izsludināt tāda valsts apdraudējuma gadījumā, kas saistīts ar katastrofu, tās draudiem vai kritiskās infrastruktūras apdraudējumu, ja būtiski apdraudēta valsts, sabiedrības, vides, saimnieciskās darbības drošība vai cilvēku veselība un dzīvība.
Kā teica Muceniece, atbilstoši Lauku atbalsta dienesta sniegtajai informācijai par veikto apsekojumu, ZM secināja, ka Rucavas novadā sausuma iestāšanās nerada apdraudējumu valsts, sabiedrības, vides, saimnieciskās darbības drošībai vai cilvēku veselībai un dzīvībai.
Latvijas Lauku konsultācijas un izglītības centra veiktajā apsekojumā ir konstatēta sausuma nelabvēlīga ietekme sešās Rucavas novada saimniecībās.
Muceniece atklāja, ka no 2008.gada veiksmīgi darbojas sējumu un dzīvnieku apdrošināšana. Sējumus ir iespējams apdrošināt pret tādiem riska faktoriem kā krusa, lietusgāzes, pārziemošana (ziemāju sējumiem), vētra un no 2019.gada 15.jūnija ir iespējams apdrošināt sējumus, tai skaitā arī kultivētās ganības, pret sausuma riska iestāšanos. Lauksaimnieki var izmantot Eiropas Savienības atbalstu ražas, dzīvnieku un augu apdrošināšanas polišu prēmijas daļējai kompensācijai, viņa skaidroja.
"Jāatzīmē, ka Ministru kabinets 2019.gada 12.februāra sēdē, izskatot jautājumu par lauksaimniecības platību apdrošināšanas sistēmas pilnveidošanu, nolēma, ka, ņemot vērā lauksaimniecības sējumu, stādījumu un dzīvnieku apdrošināšanas iespējas, kā arī atvieglojumus finanšu uzkrājumu veidošanai, turpmāk Ministru kabinetā vairs neiesniegt jautājumus par dabas apstākļu svārstību dēļ nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu lauksaimniekiem," atklāja Muceniece.
Ņemot vērā Rucavas novada situāciju, Muceniece norādīja, ka Lauku atbalsta dienests iespēju robežās izdarīs atkāpes no atbalsta nosacījumu izpildes un nepieciešamības gadījumā pagarinās projektu īstenošanas termiņus, kā arī nepiemēros sankcijas un nepieprasīs saņemtā atbalsta atmaksu. Lai risinātu trūkstošās dzīvnieku barības iegādes jautājumus, ministrija iesaistīs Latvijas Lauku konsultācijas un izglītības centra Liepājas biroja lauku konsultantus, kas apzinās novada lauksaimniekus, no kuriem būtu iespējams nopirkt dzīvnieku barību.
Lai veiksmīgāk risinātu minētos jautājumus, ZM aicina vērsties pie Lauku atbalsta dienesta Dienvidkurzemes reģionālās pārvaldes vadītāja Ģirta Oša un Latvijas Lauku konsultācijas un izglītības centa Liepājas biroja vadītāja Alekseja Kačanova.
Tāpat ZM ir lūgusi Eiropas Komisiju atļaut izmaksāt avansa maksājumus lielākā apmērā jau no 2019.gada 16.oktobra. Tāpat, ņemot vērā šā pavasara un vasaras laika apstākļus , ir pagarināts termiņš zālāju nopļaušanai un novākšanai līdz 15.septembrim.
Jau ziņots, ka Rucavas novada lauksaimnieki aicināja zemkopības ministru Kasparu Gerhardu (VL-TB/LNNK) atkārtoti izsludināt valsts mēroga dabas katastrofu lauksaimniecībā Latvijas-Lietuvas pierobežā (Dienvidrietumkurzemē), liecina oficiāli sūtītā vēstule ministram.