Ministrijas pārstāvji pauda, ka ZM ir identificējusi vairākus neskaidrus un precizējamus jautājumus normatīvajos dokumentos, kas attiecas uz prasībām dzīvnieku patversmēm un to darbību. Ministrijā skaidroja, ka normatīvajos dokumentos tiks veiktas vairākas izmaiņas, īpaši norādot pašvaldību pienākumus un tiesības.
"Tas nepieciešams, jo pašlaik spēkā esošie noteikumi ne vienmēr spēj nodrošināt pietiekamu skaidrību par dzīvnieku patversmēs notiekošo dzīvnieku uzraudzību, labturības ievērošanu un dzīvnieku reģistrāciju," uzsvēra ZM.
Zemkopības ministra biroja vadītājs Jānis Eglīts (NA) stāstīja, ka šo jautājumu sakārtošanā liela loma ir tieši pašvaldību iesaistei patversmju uzraudzībā, tāpēc nepieciešams pilnveidot prasības, kas patlaban nereti nav saistošas pašvaldībām un praksē īsti nestrādā. Viņš norādīja, ka vispirms ir jāsakārto klaiņojošo mājas (istabas) dzīvnieku reģistrs, kur vietējām pašvaldībām, slēdzot līgumus ar dzīvnieku patversmēm par klaiņojošu dzīvnieku izmitināšanu, ir jānodrošina, ka visi noķertie suņi 72 stundu laikā no to ievietošanas patversmē tiek reģistrēti Lauksaimniecības datu centra uzturētajā Valsts vienotajā mājas (istabas) dzīvnieku reģistrā.
Turklāt, kā stāstīja Eglīts, pašvaldībām ir pienākums segt dzīvnieku izmitināšanas izdevumus par pirmajām 14 dienām, kamēr dzīvnieks atrodas patversmē.
"Pašlaik veidojas absurda situācija, kad pašvaldība nereti par vienu dzīvnieku maksā vairākkārtēji, jo dzīvnieks ceļo no vienas patversmes uz citu. Tāpat nekādā gadījumā nav pieļaujams, ka adopcijai tiek nodoti nesterilizēti dzīvnieki vai suņi, par kuriem izsniegts neatbilstošs dokuments," paskaidroja ministra biroja vadītājs.
Līdztekus ZM atgādina, ka 21.aprīlī spēkā stāsies prasības par patversmes jeb klaiņojošu dzīvnieku izvešanu uz citu dalībvalsti, kur patversmes dzīvniekus uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti drīkstēs izvest tikai no tām patversmēm, kuras ir reģistrētas Pārtikas un veterinārajā dienestā un kurās tiek ievērotas augstas biodrošības prasības.