Zolitūdes traģēdijas dienā veikalā Maxima signalizācija atslēgta 37 reizes

Mīļie, padomājiet ar vēsu galvu. MAXIMAS vadībai ir jāsēž uz apsūdzēto sola par līdzdalību masu slepkavībā. Rīgas Dzelzceļa stācijā un Rīgas Lidostā desmitiem reižu izsludināta trauksme sakarā ar "ievietotu spridzekli". Katru reizi apturēta visa darbība, evakuēti visi cilvēki. Zaudējumi par atceltajiem reisiem, domājams, sniedzas desmitiem tūkstošos. Neatceros, ka spridzeklis kaut reizi būtu atrasts. Un tomēr, ne reizi trauksme nav atcelta. Jo kļūda maksātu cilvēku dzīvības. MAXIMAS sistēma no pašām saknēm izturas pret cilvēkiem kā vergiem. Kā lietām. Kā slaucamām govīm sliktā fermā. Es nezinu, cik patiesi ir stāsti par pārdevējiem, kas kasēs spiesti sēdēt pamperos (jo nav laika iziet sevis pēc) vai salātu mazgāšanu, vai niecīgajām algām (īpašniekiem nopelnot MILJONUS) – bet redzot, kā tiek ignorētas elementāras drošības un saprāta prasības, es nebrīnītos, ja tā ir taisnība. No MAXIMAS burtiski OŽ pēc nabadzības un īpašnieku rijības. Kasieru acīs deg baiļu un kauna liesmiņas par mazo samaksu, par garajām darba stundām, par biesmīgo apgaismojumu, par pamperiem, par pārlīmētajiem preču derīguma termiņiem… Cilvēku - gan darbinieku, gan klientu - atstāšana telpās, kur signalizācija izmisīgi ziņoja par to, ka kaut kas galīgi nav kārtībā, ir MAXIMA ideoloģijas kvintesence. Man ir kauns iepirkties MAXIMĀ.