Starptautiskais republikāņu institūts un Nacionālais demokrātiskais institūts izveduši no Krievijas septiņus savus krievu darbiniekus un viņu ģimenes un slēguši savus birojus Krievijā. Darbinieki pārcelti uz Lietuvu, baidoties, ka Krievijā viņi var tikt apsūdzēti valsts nodevībā. Krievijā palicis tikai Nacionālā demokrātiskā institūta grāmatvedis, un institūta vadība ir nobažījusies par šī darbinieka drošību, vēsta Kommersant.
Viens no darbiniekiem, kurš pameta Krieviju, intervijā Kommersant norādīja, ka pēc pretrunīgi vērtētā likuma pieņemšanas Krievijas biroju vadītājus vairākkārt apmeklējuši Federālā Drošības dienesta pārstāvji. Pret institūtiem vērstais spiediens pieaudzis, un darbinieki strādājuši arvien pieaugošas spriedzes apstākļos, viņš piebilda.
Jau ziņots, ka pēc Vladimira Putina atgriešanās prezidenta krēslā Krievijā nevalstiskajām organizācijām (NVO) ar ārvalstu finansējumu tika piešķirts "ārvalstu aģenta" statuss.
Novembrī Krievijā stājās spēkā likums, ar kuru tika paplašināti valsts nodevības un valsts noslēpumu izpaušanas jēdzieni, tostarp nosakot, ka turpmāk termins "spiegošana" attieksies arī uz Krievijas Federācijas pilsoņiem, kas sniedz atbalstu ārvalstīm vai ārvalstu organizācijām darbībās, kas vērstas pret valsts "konstitucionālo iekārtu, suverenitāti vai teritoriālo un valstisko nedalāmību". "ASV galvenajās pārvaldēs viņi zināja par (..) naidīgo vidi šeit. Ņemot vērā faktu, ka mums netika ļauts strādāt, viņi izlēma slēgt Krievijas biroju," atzīmēja viens no darbiniekiem.
Ja pēc Krievijas pamešanas viņiem neizdosies saņemt darba atļaujas Lietuvā, institūta darbinieki apsvērs iespēju pietiekties politiskā bēgļa statusam citās Eiropas Savienības (ES) valstīs, ziņo Kommersant.