ASV mediji raksta par Krievijas draudiem Latvijai

"Lielā krievvalodīgā populācija Latviju var padarīt par pievilcīgu Krievijas prezidenta Vladimira Putina mērķi," raksta žurnāls."Maz ticams, ka Putins varētu spert militāru soli Latvijas virzienā (...), tomēr ir veidi, kā destabilizēt valsti, nenosūtot tankus pāri robežai," raksta Time.ASV žurnālistu aptaujātie Latvijas krievvalodīgie pauduši dažādu attieksmi pret Putina aktivitātēm.26 gadus vecais krievu students Vitālijs Paršins žurnālam Time sacījis, ka Krievijas telekanāli ir pārliecinājuši vairumu viņa draugu, ka Putins ir labais spēks."Viņi domā, ka Putins mūs mēģina atbrīvot no latviešiem, kas mūs ienīst," sacīja Paršins.Tikmēr 38 gadus vecais Degi Karajevs laikrakstam The Wall Street Journal (WSJ) sacījis, ka, kaut arī viņš spītīgi atteicies iegūt Latvijas pilsonību naturalizācijas kārtībā, viņš sevi uzskata par "Latvijas patriotu un mūsdienu Latvijas dabisku daļu", paužot atbalstu visiem centieniem Krievijas apturēšanai.Arī kādas Latgales mazpilsētas krievvalodīgais iedzīvotājs Andrejs Andrejevs laikrakstam norādīja, ka dzīvot Eiropas Savienības (ES) nomalē ir daudz labāk, nekā būt pakļautam Maskavai"."Pat mēs, kas dzīvojam tuvu Krievijai, nevēlamies pievienoties Krievijai. Mēs esam pieraduši pie eiropeiska dzīves veida un pārvietošanās brīvības," norādīja Andrejevs.ASV laikraksts WSJ apjomīgā publikācijā skaidro Latvijas situāciju, sabiedrības integrācijas problēmas un bažas par draudiem valsts drošībai.Avīze arī norāda, ka Latviju varētu smagi ietekmēt Rietumu iespējamās ekonomiskās sankcijas pret Krieviju abu valstu ciešo tirdzniecības sakaru dēļ.WSJ vēsta arī par amerikāņu karavīru ierašanos Latvijā, ar ko Vašingtona cenšoties "iedrošināt Baltijas sabiedroto [Latviju] un atturēt Krieviju no provokācijām".Savukārt žurnāls National Geographic pievērsies ārpus Krievijas dzīvojošajiem krieviem, kuru šķietamo "aizsardzību" Putins jau vairākkārt izmantojis par attaisnojumu militārai agresijai.To bijušās padomju impērijas teritorijā dzīvojošo cilvēku skaits, ko Putins dēvē par "līdzpilsoņiem un tautiešiem", saskaņā ar dažādām aplēsēm ir atšķirīgs galvenokārt tādēļ, ka nav vienprātības par to, kādi cilvēki uzskatāmi par "etniskiem krieviem"."Pirmkārt, ko īsti nozīmē "etniskie krievi" Ukrainā? Krievi to izmanto ļoti brīvi. Dažkārt viņi ar to domā krievvalodīgos. Turklāt Krievijas jaunajā pilsonības likumā teikts, ka pilsonību var saņemt personas, kuru vecvecāki ir dzīvojuši Krievijā vai kuru dzimtā valoda ir krievu valoda," skaidro Amerikas Ārpolitikas padomes analītiķis Stīvens Blanks."Tas mani var padarīt par Krievijas pilsoni - viņi var iebrukt Braitonbīčā, lai glābtu krievvalodīgos ebrejus, kurus apspiež Ņujorkas pašvaldība," piebilda analītiķis.Pēc PSRS sabrukuma aptuveni 25 miljoni krievu palika ārpus Krievijas robežām, taču līdz 2003.gadam uz Krieviju pārcēlušies aptuveni astoņi miljoni no viņiem. Aptuveni puse no repatriantiem nākuši no Vidusāzijas, kur attiecības starp krieviem un tjurku pamatnācijām bieži vien ir saspīlētas, raksta žurnāls."Sarežģījumi ir arī Baltijas valstīs, kur etniskie krievi īpaši aktīvi pauduši savu neapmierinātību par atšķelšanos līdz ar [Baltijas valstu] neatkarību. [..] Tomēr [Latvijā] aizvien pieaug laulību skaits starp latviešiem un krieviem, neskatoties uz oficiālo saspīlējumu," raksta žurnāls.Jautājums, vai citām bijušajām komunistiskajām valstīm, kurās dzīvo ievērojamas skaits krievu, varētu draudēt Krimai un Austrumukrainai līdzīgi notikumi, nav atkarīgs no tā, kur uz kartes var atrast krievus, bet gan no Kremļa stratēģijas, vai Maskavai varētu būt izdevīga vēl viena krīze, skaidro Krievijas vēsturnieks Aleksejs Millers."Putina aktivitātes Ukrainā nav vēlme glābt krievus, bet gan ģeostratēģisku motīvu vadīta rīcība," norāda Millers.