Tikmēr Eiropas Savienības (ES) ārlietu dienesta vadītājs Žizeps Borels trešdien paudis cerību, ka 2015.gadā noslēgto lielvaru vienošanos ar Teherānu par tās kodolprogrammas ierobežošanu izdošoties panākt tuvāko dienu laikā.
ES "galīgo" piedāvājumu Irānai izteica 8.augustā, taču Teherāna pieprasīja tajā izdarīt grozījumus, kurus eiropieši pamatā ir pieņēmuši. ASV caur starpniekiem arī atbildējusi uz Teherānas pieprasījumu.
Irānas ārlietu ministrs Nasers Kanani ceturtdien paziņoja, ka nosūtīta vēl viena atbilde par ASV nostāju.
"Varam apstiprināt, ka caur ES esam saņēmuši Irānas atbildi," ceturtdienas vakarā pavēstīja ASV Valsts departamenta pārstāvis Vedants Patels. "Mēs to izvērtējam un atbildēsim caur ES, taču tā diemžēl nav konstruktīva."
Vienošanās, ko Irāna 2015.gadā parakstīja ar ASV, Lielbritāniju, Ķīnu, Franciju, Vāciju un Krieviju, apņemoties ierobežot savu kodolprogrammu apmaiņā pret sankciju atvieglošanu, atrodas uz sabrukuma robežas kopš 2018.gada, kad toreizējais ASV prezidents Donalds Tramps nolēma, ka Vašingtona no šī līguma izstāsies un atjaunos sankcijas pret Irānas ekonomiku.
Pēc ASV lēmuma arī Irāna sāka atkāpties no līguma saistību izpildes, bet vairākkārt solījusi atsākt tās ievērot, ja ASV atcels sankcijas.
Sarunās par kodolvienošanās atjaunošanu ES uzņēmusies starpnieka lomu starp Teherānu un Vašingtonu.