"Sankcijas attiecībā uz Krimu paliks spēkā, neskatoties uz Krievijas darbībām Ukrainas austrumos un uguns pārtraukšanu atbilstoši Minskas līgumiem," pavēstīja Pajets.
Pēc viņa teiktā, sankcijas ir izstrādātas tā, lai "Krievija atbildētu par nelikumīgo Krimas aneksiju, un arī tā, lai neizjauktu brīvu informācijas plūsmu vietējiem iedzīvotājiem".
ASV ir aizliegušas jebkādu preču un pakalpojumu eksportu uz Krimu, kā arī investīcijas Krimā un dod tiesības ASV Valsts kasei noteikt sankcijas cilvēkiem un kompānijām, kas darbojas anektētajā Ukrainas daļā.
Savukārt Eiropas Savienība (ES) aizliegusi jebkādas ES pilsoņu vai uzņēmumu investīcijas Krimā. ES reģistrētiem uzņēmumiem un ES pilsoņiem aizliegts pirkt Ukrainai de iure joprojām piederošajā pussalā esošos nekustamos īpašumus vai firmas. Aizliegts arī finansēt Krimā esošos uzņēmumus, kā arī sniegt ar finansēšanu saistītus pakalpojumus.
ES tūrisma uzņēmumiem aizliegts piedāvāt klientiem pakalpojumus Krimā vai Sevastopolē, tostarp, izņemot ārkārtas gadījumus, Eiropas kruīza kuģiem aizliegts ieiet jebkurā Krimas ostā.
Papildus aizliegts pārdot Krimas uzņēmumiem virkni preču un tehnoloģiju.
Tirdzniecības ierobežojumi ieviesti transporta, telekomunikāciju un enerģētikas nozarē, kā arī minerālu, tostarp naftas un gāzes, ieguves industrijā.
Kopumā aizliegto preču sarakstā ir aptuveni 200 pozīciju.
Krievija pērn februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš pagājušā gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, ES, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.