Aplēses balstītas Slepenā dienesta lietu materiālos, kā arī Darba ministrijas un Mazo uzņēmumu administrācijas datos, pavēstīja Rojs Dotsons, kas vada dienesta darbu izkrāpto Covid-19 krīzes līdzekļu atgūšanas jomā.
Slepenā dienesta datos nav iekļautas lietas, ko izmeklē Tieslietu ministrija.
Nozagti 3% no 3,4 triljoniem dolāru, liecina dienesta aplēses. Naudas apjoms, kas nozagts no pandēmijas atbalsta programmām, liecina, ka "[naudas] poda milzīgais izmērs ir vilinošs noziedzniekiem", sacīja Dotsons.
Lielākā daļa summas saistīta ar krāpšanos ar bezdarbnieku pabalstiem.
Aptuveni 87 miljardi dolāru bezdarbnieka pabalsots izmaksāti neatbilstoši, un liela tā daļa attiecināma uz krāpšanos, norādījusi Darba ministrija.
Izmeklējot krāpšanos ar bezdarba apdrošināšanu un aizdevumiem, iesaldēti vairāk nekā 1,2 miljardi dolāri, bet 2,3 miljardi dolāru, kas no finansējuma saņemti krāpnieciskā ceļā, atgūti, strādājot ar finanšu partneriem un štatiem.
Saistībā ar pandēmijas līdzekļu izkrāpšanu noris vairāk nekā 900 aktīvu lietu. Līdz šim aizturēti vairāk nekā 100 cilvēku.