Vizītes laikā Baidenam paredzēta tikšanās ar Ukrainas premjerministru Arsēniju Jaceņuku un pagaidu prezidentu Oleksandru Turčinovu, kā arī ar parlamenta deputātiem.
Tikmēr ASV un Krievijas augstākie diplomāti telefonsarunā apmainījušies krasi atšķirīgiem viedokļiem par Ukrainas krīzi un Ženēvā panākto vienošanos spriedzes mazināšanai.
ASV valsts sekretārs Džons Kerijs aicinājis Maskavu pastiprināt spiedienu pret Ukrainas prokrieviskajiem separātistiem, kuri, kā uzskata Vašingtona, saņem atbalstu no Krievijas, savukārt Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs mudinājis Vašingtonu ietekmēt Ukrainas valdību, kurai Maskava pārmet Ženēvas vienošanās pārkāpšanu.
Kerijs norādījis Lavrovam, ka "konkrētiem soļiem", kas sperami spriedzes mazināšanai Ukrainā, būtu jāietver arī "publisks aicinājums separātistiem atbrīvot (..) ēkas un kontrolpunktus," atklāja ASV Valsts departamenta preses sekretāre Džena Psaki.
Maskava tikmēr informēja, ka Lavrovs lūdzis Keriju "izdarīt spiedienu uz Kijevu, lai atturētu karstgalvjus no asiņaina konflikta izprovocēšanas un iedrošinātu Ukrainas varasiestādes stingri pildīt savas saistības".
Lavrovs arī pārmeta Ukrainas valdībai "nespēju un nevēlēšanos" savaldīt radikālo kustību "Labējais sektors", ko Ukrainas separātisti vaino svētdien notikušajā uzbrukumā vienam no viņu kontrolpunktiem Slovjanskā. Apšaudē gāja bojā vismaz divi kaujinieki.
Jau ziņots, ka Krievijas diversanti un vietējo separātistu kaujinieki aizvadītajā nedēļā Ukrainas austrumos sagrāba vairākas valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus, bet uz ceļiem izveidoja kontrolposteņus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes uzsākušas pretterorisma operāciju.
Ukrainas, Krievijas, Eiropas Savienības un ASV sarunās 17.aprīlī Ženēvā tika pieņemts komunikē par situācijas normalizāciju Ukrainā. Tajā iekļauta prasība par visu nelikumīgo grupējumu atbruņošanu un nelikumīgi ieņemto ēku atbrīvošanu. Austrumukrainas separātistu līderi atteikušies šīm prasībām pakļauties, pieprasot, lai vispirms atkāpjas Kijevas valdība.
Krievija februāra beigās okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet martā to anektēja. Starptautiskā sabiedrība nosodījusi Krimas okupāciju un tās aneksiju neatzīst. Sodot Krieviju par Krimas aneksiju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis jau noteikušas sankcijas vairākiem desmitiem Krievijas augstāko amatpersonu un Kremļa tuvākā loka cilvēku.