Uz telekanāla CNN jautājumu, vai Vašingtona izslēdz spēka pielietošanu, lai ieņemtu Grenlandi, Millers vispirms reaģēja ar repliku, ka intervētājs cenšoties iegūt aizraujošu virsrakstu.
Uz intervētāja sacīto, ka viņš vēlas saņemt tiešu atbildi uz jautājumu, Millers atteica: "Nav vajadzības pat domāt vai runāt par militāru operāciju šajā kontekstā, par kuru jūs jautājat."
Savu domu Millers turpināja, apgalvojot, ka "neviens negrasās militāri cīnīties ar Savienotajām Valstīm par Grenlandes nākotni".
Viņš sacīja, ka salai jābūt ASV sastāvā, piebilstot, ka Tramps savu nostāju ir skaidri paudis jau kopš sava pilnvaru termiņa sākuma pirms gandrīz gada.
Millers apgalvoja, ka ASV kā NATO vadošajai militārajai varai ir nepieciešama kontrole pār Grenlandi, lai nodrošinātu Arktikas reģiona drošību.
Viņš arī apšaubīja Dānijas suverenitāti pār šo teritoriju, jautājot, uz kāda juridiska pamata Grenlande pieder Dānijai un kāpēc salai būtu jāpaliek "Dānijas kolonijai".
Grenlande ir Dānijas Karalistes daļa, taču tā ir lielā mērā autonoma un nav Eiropas Savienības sastāvā.
Tramps vairākkārt teicis, ka ASV būtu jākontrolē Grenlande nacionālās drošības apsvērumu dēļ, un šo nostāju viņš atkārtoja arī nedēļas nogalē. Tramps agrāk nav izslēdzis iespēju, ka ASV varētu izmantot militāru spēku, lai iegūtu kontroli pār Grenlandi.
Sestdien iepriekšējās Trampa administrācijas amatpersona Keitija Millere, Stīvena Millera sieva, platformā "X" publicēja karti, kurā Grenlandes aprises bija attēlotas ASV karoga krāsās, līdz ar vārdu "drīz".
Dānija, tās kaimiņvalstis, Lielbritānija, Vācija un Eiropas Savienība pirmdien noraidīja ASV pretenzijas. Dānijas premjerministre Mete Frederiksena Dānijas telekanālam TV2 sacīja, ka Trampa draudi ir jāuztver nopietni un, ja ASV izvēlas uzbrukt NATO valstij, "viss apstājas, (..) arī mūsu NATO un līdz ar to drošība, kas tika sniegta kopš Otrā pasaules kara beigām".