Pēc izdevuma rīcībā esošās informācijas, Izraēla lūgusi Vašingtonai piegādāt bumbas vēl 2007. gadā, kad ASV prezidents bija Dzordžs Bušs jaunākais, tomēr vienošanās toreiz tā arī netika sasniegta dēļ bažām, ka Izraēla var nodot militārās tehnoloģijas Ķīnai. Rezultātā aviobumbas Izraēlai tika piegādātas jau dažus mēnešus pēc Baraka Obamas inaugurācijas.
Pēc bijušā ASV Apvienotās štābu priekšnieku komitejas vadītāja vietnieka, atvaļinātā ģenerāļa Džeimsa Kārtraita (James Cartwright) vārdiem, kurus citē The Daily Beast, ASV Aizsardzības ministrija jau kopš paša sākuma atbalstījusi aviobumbu piegādes Izraēlai. Tajā pašā laikā ASV aizsardzības resorā valdījušas bažas, ka darījumam var sekot neadekvāta reakcija no Teherānas puses, jo Izraēla var izmantot GBU-28 Irānas kodolobjektu iznīcināšanai.
Bez tam Pentagonā bažījās, ka Izraēla var izmantot GBU-28 (kas tāpat tiek dēvētas par „bunkuru bumbām”) islāmistu kustību HAMAS un Hezballah nocietināto objektu, kas izvietoti dzīvojamajos masīvos attiecīgi Palestīnas autonomijas un Libānas teritorijās, iznīcināšanai.
Kā atzīmē izdevums, darījums par aviobumbu piegādi Izraēlai faktiski tika parakstīts vienlaikus ar Vašingtonas diplomātisko spiedienu uz Jeruzālemi. 2009. gadā ASV pieprasīja, lai Izraēla vismaz daļēji piekāptos palestīniešu prasībām.
Aviobumbas GBU-28 tika pieņemtas ASV armijas bruņojumā 1991. gadā. Šāviņš sver 2300 kilogramus un aprīkots ar lāzera uzvedināšanas sistēmu. Bumba ir spējīga caursist vairāk nekā 30 metrus zemes vai 6 metrus betona.