Pusnaktī uz ceturtdienu beigusies pēdējā starp ASV un Krieviju noslēgtā līguma, kas ierobežo kodolarsenālu lielumu, darbība. Līgums par stratēģiskā uzbrukuma bruņojuma tālāku samazināšanu un ierobežošanu (starptautiski pazīstams kā New START) tika parakstīts 2010. gadā, paredzot, ka tas būs spēkā līdz 2021. gadam ar iespēju pagarināt tā darbības termiņu vēl uz pieciem gadiem.
Šonedēļ Kremlis paziņoja, ka uzskata saistības, ko uzlika līgums, par vairs spēkā neesošām, bet vienlaikus solīja, ka Krievija rīkošoties «atbildīgi un apdomīgi». Taču, ja Krievijas nacionālā drošība tikšot apdraudēta, tā uzsākšot «izlēmīgus pretpasākumus», Kremļa paziņoto citēja AFP.
Uz Krievijas līdzšinējiem aicinājumiem pagarināt New START darbību ASV prezidents Donalds Tramps un viņa administrācijas pārstāvji līdz šim atbildējuši atturīgi, sakot, ka tam pievērsīsies vēlāk un ka New START vietā būtu nepieciešama jauna vienošanās, kurā piedalītos arī strauji kodolarsenālu audzējošā Ķīna. ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs aicinājis ASV un Krieviju nekavēties ar jauna līguma par kodolarsenālu kontroli parakstīšanu, vienlaikus nodēvējot New START darbības izbeigšanos par «smagu brīdi starptautiskajam mieram un drošībai», vēsta BBC.
Trešdien arī pāvests Leons XIV aicināja abas lielvalstis atjaunot līguma darbību, sakot, ka pašreizējā situācija pasaulē «liek darīt visu iespējamo, lai novērstu jaunu bruņošanās sacensību».
Kremlis aptur dalību
New START 2010. gada aprīlī Prāgā parakstīja ASV prezidents Baraks Obama un Krievijas prezidenta amatā esošais Dmitrijs Medvedevs. Līgums stājās spēkā 2011. gada februārī, aizstājot pirms tam spēkā esošos kodolarsenālus ierobežojošos līgumus un tos, kuru darbības termiņš jau beidzies.
New START paredzēja, ka abas puses apņemas uz stratēģiskajiem nesējiem izvietoto kaujas kodolgalviņu skaitu samazināt līdz 1500, izvietoto starpkontinentālo ballistisko raķešu, zemūdeņu ballistisko raķešu un smago bumbvedēju skaitu samazināt līdz 700, izvietoto un neizvietoto iekārtu starpkontinentālo ballistisko raķešu un zemūdeņu ballistisko raķešu palaišanai un bumbvedēju skaitu samazināt līdz 800, raksta Meduza.io. Abas puses līgumā arī vienojās par savstarpējām inspekcijām, informācijas apmaiņu un otras puses informēšanu par kodolieroču pārvietošanu un to stāvokli. Būtiska bija arī apņemšanās, ka puses neizvietos stratēģiskos uzbrukuma ieročus citu valstu teritorijā.
2021. gadā Vladimirs Putins un ASV prezidents Džo Baidens, neskatoties uz spriedzi abu valstu attiecībās, izmantoja iespēju pagarināt New START darbību līdz 2026. gadam. Taču satricinājumu līguma noteiktajā kodolarsenālu ierobežošanas un kontroles sistēmā ienesa V. Putina sāktais pilna mēroga iebrukums Ukrainā. Jau 2022. gada februāra beigās V. Putins ieviesa Krievijas kodolspēkiem «īpašo kaujas dežūru režīmu». 2023. gadā Kremlis paziņoja, ka tiek «apturēta» Krievijas dalība New START, V. Putinam gan uzsverot, ka Krievija no līguma pilnībā neizstājas. 2024. gadā ASV Valsts departamenta pārstāvji medijiem stāstīja, ka Krievija turpinot pildīt stratēģisko uzbrukumu bruņojuma ierobežojumus, kas paredzēti līgumā.
V. Putins 2025. gada rudenī paziņoja, ka Krievija gatava vismaz vēl uz gadu turpināt pildīt New START prasības pēc tā darbības termiņa beigām, ja to pašu darīs ASV. Kā laikrakstam Financial Times skaidroja Kremli atbalstošais Krievijas politologs Vasilijs Kašins, Krievija neesot ieinteresēta kodolbruņojuma arsenāla palielināšanā, kamēr šajā ziņā saglabājas stratēģiskā paritāte ar ASV: «Mūs apmierina pašreizējais stāvoklis, un mūsu drošība jau tiek nodrošināta. Kāpēc mums sākt bruņošanās sacensību un tērēt tam papildu līdzekļus? Mums tas nav nepieciešams, jo mums jau tāpat ir pārsvars.»
Taču D. Tramps šā gada janvārī intervijā The New York Times neizrādīja īpašu interesi par Krievijas ierosinājumiem pagarināt New START darbību. «Ja [līguma] darbības termiņš beigsies, tātad beigsies,» viņš teica, piebilstot, ka varbūt puses varētu noslēgt «daudz izdevīgāku vienošanos».
Nekādu steigu pagarināt līguma darbību neizrāda arī ASV valsts sekretārs Marks Rubio, kurš piebildis, ka D. Tramps tam pievērsīšoties vēlāk. «Prezidents kādreiz jau ir skaidri izteicies ‒ ja ir vēlme panākt ieroču kontroli XXI gadsimtā, nav iespējams darīt neko, kur nav iesaistīta Ķīna, ņemot vērā tās lielo un ātri augošo arsenālu,» M. Rubio trešdien teikto citē AFP. Līdzīgu nostāju vakar pauda arī Vācijas ārlietu ministrs Johans Vadefūls, kurš pauda viedokli, ka nākotnē šādā līgumā jāiekļauj Ķīna. «Ja Ķīna uzsver, ka aizstāv multilaterālismu, tad viņiem arī ieroču kontroles jomā jāparāda, ka viņi ir gatavi izrādīt atturīgumu un vairo savstarpējo uzticību starptautiskajās attiecībās,» ministra teikto citē Deutsche Welle.
Savukārt Ķīnas Ārlietu ministrijas runasvīrs Liņs Dzjaņs preses konferencē otrdien paziņoja, ka «pieprasīt Ķīnas dalību ieroču kontroles sarunās nav ne taisnīgi, ne saprātīgi», jo «Ķīnas, ASV un Krievijas kodolspējas esot pilnīgi nesalīdzināmas», vēsta Asia News Network.
BBC arī piebilst ‒ Krievija jau ilgu laiku uzstājot, ka jebkurā kodolarsenālu kontroles līgumā nākotnē būtu jāiekļauj arī Francija un Apvienotā Karaliste, kurām vienīgajām Eiropā ir kodolieroči.
Lielbritānijā bāzētās domnīcas RUSI pētniece Darja Dolžikova intervijā BBC saka, ka New START darbības izbeigšanās ir uztraucoša, jo gan ASV, gan Krievija pašlaik modernizē kodolspēkus, palielinot savas stratēģiskās spējas. Faktiski jauna bruņošanās sacensība jau notiekot. D. Tramps plāno pretgaisa aizsardzības sistēmu Golden Dome, lai pasargātu Ziemeļameriku no tāla darbības rādiusa ieročiem. Krievija cenšas radīt tādus ieročus kā raķetes Poseidon un Burevestņik, kas var pārvarēt pretgaisa aizsardzības sistēmas. Turklāt arvien vairāk pasaules valstu vēlas kodolieročus kā atturošu spēku. Līdz ar to jaunas vienošanās par ieroču kontroli panākšana kļūstot arvien grūtāka.