Ministrs sacīja, ka viņš neapsver iespēju par sauszemes karaspēka nosūtīšanu uz kara plosīto valsti, pat ne tāpēc, lai garantētu ķīmisko objektu drošību, tomēr pieļāva, ka ir atvērtas durvis zināmai ASV militārai klātbūtnei pēc Asada režīma krišanas, kam sekotu mierīgs pārejas periods. Kaut arī Vašingtona Asadam paudusi striktus brīdinājumus par ķīmisko ieroču pielietošanas nepieļaujamību, Paneta tagad skaidro, ka haotiskais vakuums pēc Asada krišanas rada krietni lielākus riskus. "Es uzskatu, ka lielākās bažas patlaban raisa tas, kādus soļus starptautiskā sabiedrība sper, lai garantētu, ka tad, kad Asads krīt, tiek īstenots process un procedūras, lai nodrošinātu, ka mēs kontrolējam šo objektu nosargāšanu," sacīja ministrs. "Tas, es uzskatu, patlaban ir mūsu lielākais izaicinājums."
ASV ir runājusi par šo jautājumu ar Izraēlu un citām reģiona valstīm, norādīja Paneta, vienlaikus noliedzot iespēju, ka ASV varētu izvietot "naidīgā" vidē savu sauszemes karaspēku. "Mēs nerunājam par sauszemes karaspēku," uzstāja ministrs, piebilstot, ka jelkāda ASV loma Sīrijā varētu īstenoties vienīgi tad, ja jaunā valdība lūgtu palīdzību. "Vienmēr ir jāpatur prātā iespēja - ja notiks mierīga pāreja un iesaistīsies starptautiskās organizācijas, tad viņi šajā situācijā var lūgt palīdzību," skaidroja Paneta. "Bet naidīgā situācijā - mēs to neplānojam," uzsvēra ministrs.
Sīrijas konflikts ilgst jau kopš 2011.gada marta, un saskaņā ar ANO datiem tajā dzīvību ir zaudējuši vairāk nekā 60 000 cilvēku. Rietumi un arābu valstis ar ANO Drošības padomes starpniecību centušās panākt Sīrijas prezidenta Bašara al Asada aiziešanu no amata, uzskatot, ka tādējādi tiks apturēta vardarbība, taču viņu centienus bloķējušas Krievija un Ķīna, kas apgalvo, ka iejaukšanās no ārpuses novedīs pie Sīrijas konflikta eskalācijas.
Sīrijas varas pārstāvji norāda, ka sastop lieliski bruņotu kaujinieku pretestību, kas saņem palīdzību no ārzemēm. Savukārt Irāna apsūdz Turciju un Persijas līča valstis, ka tās, slepeni vienojoties ar ASV un Izraēlu, ar ieročiem apgādā Sīrijas nemierniekus, lai panāktu tuva Teherānas sabiedrotā - Sīrijas prezidenta Asada - gāšanu. Satraukumu par to, ka ārvalstu džihādistu klātbūtne Sīrijā var novest pie konflikta radikalizācijas, pauduši arī ANO komisijas locekļi, kas izmeklē cilvēktiesību pārkāpumus konflikta plosītajā Sīrijā.
Asads svētdien nāca klajā ar vairākpakāpju plānu Sīrijas konflikta izbeigšanai. Vispirms ārvalstīm būtu jāizbeidz "teroristu grupējumu" finansēšana, sacīja Asads. Tad armija apturēs militārās operācijas, vienlaikus paturot tiesības aizsargāt valsts intereses. Valdība kontaktēsies ar "sīriešu indivīdiem un politiskajām partijām", lai varētu tikt sarīkota nacionālā dialoga konference. Konference izstrādātu jaunas konstitūcijas projektu, kas tiktu nodots balsošanai referendumā. Pēc tam notiktu parlamenta vēlēšanas un tiktu izveidota jauna valdība, sacīja Sīrijas prezidents. Asada politiskā atrisinājuma plāns nav izraisījis Rietumu atbalstīto Sīrijas opozīcijas grupējumu interesi, bet pašas rietumvalstis skaidrojušas, ka tas esot "atrauts no realitātes".