Pašlaik neatrast divus atšķirīgākus valstu vadītājus par Trampu un Makronu. Konservatīvais Tramps ASV ved izolacionisma virzienā, bet liberālais Makrons vēlas atjaunot Francijas globālo ietekmi. Tramps uzskata, ka klimata izmaiņu izraisošo izmešu samazināšana apdraud ASV ekonomiku, bet Makrons tajā saskata iespējas modernizācijai.
Tajā pašā laikā abus vieno fakts, ka pirms kļūšanas par savas valsts prezidentiem neviens nav ieņēmis vēlētus amatus, kas viņus padara par sava veida politiskajiem autsaideriem. Gan Tramps, gan Makrons savās mājās ir nostājušies pret tradicionāli valdošo eliti un viņiem nereti patīk izteikties tiešāk, nekā ir ierasts dzirdēt no valsts prezidenta.
Ne ar vienu Eiropas vadošo valstu līderi stūrainajam Trampam nav tik labas attiecības kā ar Makronu. Baltā nama saimnieku tik ļoti iespaidoja pērn Parīzē klātienē redzētā Bastīlijas ieņemšanas dienas militārā parāde, ka viņš šādu tradīciju vēlas ieviest arī ASV. Pēdējā gada laikā Trampam un Makronam gandrīz ik nedēļu ir notikušas telefonsarunas. Pēc ASV, Francijas un Lielbritānijas veiktajiem raķešu triecieniem pa Sīrijas režīma ķīmisko ieroču ražotnēm Makrons paziņoja, ka ir pārliecinājis Trampu turpināt amerikāņu militāro klātbūtni Sīrijā, lai cīnītos pret teroristu grupējuma Islāma valsts atlikušajiem kaujiniekiem.
Abu tuvo attiecību dēļ Makrons Eiropas politiskajās aprindās ir izpelnījies iesauku "Trampa vārdotājs" un ir saņēmis citu līderu mudinājumus izmantot savu ietekmi, lai risinātu transatlantiskās domstarpības.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena pirmdienas, 23. aprīļa, numurā! Ja ir vēlme laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
varžotājs
easy
4.vara