Krievijas radītais apdraudējums Eiropai un ASV prezidenta Donalda Trampa izteikumi par to, ka ASV jāsamazina sava loma Eiropas drošības problēmu risināšanā NATO ietvaros, likuši Eiropas lielvalstīm kāpināt savas aizsardzības spējas. Francija piedāvājusi savu kodolieroču «lietussargu» partnervalstīm Eiropā, Apvienotā Karaliste paziņojusi par plāniem palielināt izdevumus aizsardzības spēju stiprināšanai. Savukārt Vācija šonedēļ nākusi klajā ar visaptverošās militārās stratēģijas dokumentu Atbildība par Eiropu, kurā uzsvērti draudi, ko Krievija rada Eiropas un NATO drošībai, kā arī iezīmēti Vācijas plāni līdz 2029. gadam pārveidot tās bruņotos spēkus – Bundesvēru – par Eiropas spēcīgāko konvenciālo armiju, vēsta Euronews.
Eiropas balsts
Vācijas bruņoto spēku komandieris (Bundesvēra ģenerālinspektors), ģenerālis Karstens Breiers intervijā BBC pauž viedokli, ka Krievijas pieaugošie centieni palielināt karavīru rekrutēšanu un investīcijas ieroču sistēmās var padarīt to pietiekami spēcīgu, lai tā būtu gatava uzbrukt NATO teritorijai. «Es vēl nekad neesmu piedzīvojis situāciju, kas būtu tik bīstama un prasītu tik neatliekamu rīcību kā pašlaik. Tas, ko tagad novērojam un ar ko sastopamies, ir draudi no Krievijas. Mēs skaidri redzam, ka Krievija palielina savus bruņotos spēkus līdz apjomam, kas gandrīz divas reizes pārsniedz to, kādi tie bija pirms iebrukuma Ukrainā. 2029. gadā Krievijai būs spējas sākt karu pret NATO. Un kā karavīram man jāsaka, ka mums jābūt tam gataviem,» teica ģenerālis. Viņa vadībā Vācijas bruņoties spēki strauji palielina savu spēku un skaitlisko sastāvu. Tiek plānots, ka Vācija saviem bruņotajiem spēkiem 2029. gadā tērēs 162 miljardus eiro, kas ir ievērojami vairāk nekā 95 miljardi eiro 2025. gadā.
BBC atzīmē, ka vēl salīdzinoši nesen tik liela mēroga Vācijas bruņošanās programma būtu izraisījusi bažas Vācijas kaimiņvalstīs, pamodinot Eiropas tumšās pagātnes rēgus. XX gadsimtā Vācija izmantoja savas spēcīgās armijas, lai sāktu dažus no iznīcinošākajiem kariem cilvēces vēsturē, atstājot drupās lielu daļu no kontinenta un nonāvējot miljonus.
Taču tagad Vācijai ir jaunas ambīcijas kļūt par vienu no Eiropas aizsardzības balstiem. To, kā mainās Vācijas loma Eiropas aizsardzībā, jau var redzēt Lietuvā, kur pirmo reizi kopš Otrā pasaules kara pastāvīgi ir izvietota Bundesvēra vienība – 45. bruņutehnikas brigāde. Pašlaik Lietuvā jau izvietoti ap 1200 vācu karavīru, un līdz nākamā gada beigām to skaitu plānots palielināt līdz 4800.
Bundesvēra 45. bruņutehnikas brigādes komandieris, pulkvežleitnants Sebastiāns Hāgens, ar ko BBC runāja militāro mācību laikā netālu no Krievijas un Baltkrievijas robežām, saka, ka vācu karavīri ir Lietuvā, lai izpildītu to, ko no Vācijas tagad sagaida kaimiņi un sabiedrotie Eiropā. «Mūsu kanclers [Frīdrihs Mercs] ir paziņojis, ka mēs veidojam visspēcīgāko konvenciālo armiju Eiropā. Un es domāju, ka tas atbilst Vācijas lomai tās ekonomiskā spēka dēļ un tās lomai Eiropā. Mēs to nedarām vienatnē – mēs to darām NATO un Eiropas Savienības ietvaros,» teica S. Hāgens, norādot uz multilaterālisma nozīmi Vācijas militārajos centienos.
K. Breiers stāsta, ka pašlaik Vācijai ir 182 tūkstoši karavīru. Viņš vēlas šo skaitu gada laikā palielināt par 20 tūkstošiem un par 60 tūkstošiem līdz desmitgades beigām. Profesionālo armiju tad atbalstītu 200 tūkstoši rezerves karavīru.
Vācija arī strauji attīsta savu ieroču un munīcijas ražošanu, lai mazinātu atkarību no ASV. K. Breiers saka, ka Vācijai ir skaidru prioritāšu saraksts šajā jomā, pie kura tiek strādāts. Galvenās nepieciešamības esot izlūkošanas, novērošanas un mērķēšanas sistēmas, droni, precīzijas triecienspējas, arī kosmosa izmantošanas spējas.
Militārā doktrīna
Trešdien, iepazīstinot ar Vācijas militāro stratēģiju, aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss paziņoja: «Mēs attīstām Bundesvēru, lai tas kļūtu par spēcīgāko konvenciālo armiju Eiropā. Tuvākajā laikā mēs palielināsim mūsu aizsardzības spējas un noturību pret apdraudējumu, vidējā termiņā plānojam būtiski palielināt Bundesvēra vispārējās spējas, bet ilgtermiņā – panākt tehnoloģisko pārākumu.» Viņš arī uzsvēra, ka nākotnē Bundesvērs fokusēsies nevis uz karavīru, tanku, lidaparātu vai kuģu skaitu, bet gan uz to spējām.
Politico atzīmē, ka stratēģija iezīmē vairāku gadu pārmaiņas Vācijas aizsardzības politikā kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā un transformē izteikto politisko gribu konkrētā militārajā doktrīnā.
Dokumentā teikts, ka Bundesvēra militārā stratēģija sniedz atbildi uz fundamentālu jautājumu, kā Vācija [Ziemeļatlantijas] aliansē realizē atturēšanu [no uzbrukuma tai] un kā, ja ir absolūti nepieciešams, sāk aizsardzības karu.
Stratēģijā, kas ir pirmais šāds dokuments pēckara Vācijas vēsturē, ietverts brīdinājums, ka Krievijas draudi ir gan ļoti nopietni, gan akūti un ka pastāv iespēja, ka Krievijas pārapbruņošanās var novest pie tās konfrontācijas ar NATO jau tuvākajā laikā. «Krievija veido apstākļus karam pret NATO un jau veic hibrīdoperācijas pret alianses dalībvalstīm. Šodienas Krievija tādējādi rada lielāko akūto apdraudējumu mieram un drošībai Vācijā un eiroatlantiskajā reģionā tuvākajā nākotnē,» citē Euronews.