Svētdien telefonsarunas gaitā Tramps un Muns "apmainījās viedokļiem par vairākiem soļiem, ko pēdējā laikā spērusi Ziemeļkoreja", teikts Muna biroja paziņojumā.
Abi līderi vienojušies "strādāt cieši kopā", lai 12.jūnijā Singapūrā plānotais samits izdotos.
Pēc vairākām nedēļām, kas pavadītas pozitīvā noskaņā un skanot diplomātiskām laipnībām, Ziemeļkoreja pēkšņi piedraudējusi atteikties no plānotā samita, ASV "vienpusējo kodolatbruņošanās prasību dēļ", vēstīja Phenjanas oficiālā ziņu aģentūra KCNA.
Ziemeļkoreja pēdējā mirklī arī atcēlusi augsta ranga tikšanos ar Dienvidkoreju, šādi protestējot pret Seulas un Vašingtonas kopīgajiem militārajiem manevriem.
Ziemeļkorejas ārlietu ministra vietnieks Kims Kjegvans trešdien brīdināja - ja Trampa administrācija "iedzen mūs stūrī un vienpusēji pieprasa, lai mēs atsakāmies no kodolieročiem, mēs vairs neesam ieinteresēti sarunās un mums no jauna jāapsver, vai mēs akceptēsim gaidāmo samitu".
Viceministrs arī nosodīja ASV prezidenta padomnieku nacionālās drošības jautājumos Džonu Boltonu, kurš izteicies, ka Lībijas savulaik pieņemtais lēmums miermīlīgā ceļā atteikties no savas kodolprogrammas varētu kalpot par modeli centieniem panākt Ziemeļkorejas kodolatbruņošanos.
Tas bija ļoti "draudīgs mēģinājums uzspiest Lībijas un Irākas likteni Ziemeļkorejai," norādīja viceministrs. "Es nevaru apspiest dusmas par šo ASV soli un jāšaubās, vai ASV tiešām vēlas uzlabot attiecības ar Ziemeļkoreju caur dialogu un sarunām," viņš piebilda.
Lībijas 2003.gada lēmums atteikties no savas kodolprogrammas un ķīmisko ieroču arsenāla apmaiņā pret sankciju mīkstināšanu iemieso bailes, ko Ziemeļkoreja izjūt par savu nākotni. Lībija ieslīga haosā 2011.gadā, kad NATO atbalstītie nemiernieki gāza vairākas desmitgades valdījušā pulkveža Muamara Kadafi valdību un viņu nogalināja.