"Mēs turpinām konsultācijas ar mūsu Eiropas partneriem un arī administrācijas ietvaros par to, kādus soļus vēl varam spert," sacīja amatpersona.
Šajā sakarībā viņa pozitīvi novērtēja "paziņojumus par to, ka abas puses - kā Ukrainas spēki, tā separātisti - atvelk smago bruņojumu".
Vienlaikus Hārfa uzsvēra, ka Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) novērotājiem tiek nodrošināta vien ierobežota piekļuve, bet ugunspārtraukšanas režīms netiek ievērots pilnībā.
Vašingtona gaida EDSO novērotāju oficiālu paziņojumu, ka viņiem tiek nodrošināta piekļuve misijas izpildīšanai, sacīja Hārfa.
"Mēs situāciju turpinām izvērtēt katru dienu," sacīja amatpersona.
Krievija pērn februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Kā janvāra beigās ANO Drošības padomes sēdē apliecināja Ukrainas vēstnieks ANO Jurijs Sergejevs, Ukrainas austrumos atrodas 12 000 Krievijas karavīru.
Ukrainas, Francijas, Vācijas un Krievijas līderi 12.februārī sarunās Minskā vienojās par karaspēka un smagās tehnikas atvilkšanu, kā arī par uguns pārtraukšanu Ukrainas austrumos, sākot no 14.februāra pusnakts.
Ignorējot pamiera vienošanos, Krievijas algotņi un karavīri uzbruka stratēģiski svarīgajai Debaļcevei, bet šobrīd Krievijas bruņotie spēki jau tiek koncentrēti pie Mariupoles.