"Šī ir jūsu iespēja pārvērst slikto par labo. Tā ir svarīga iespēja, un ticu, ka jūs to izmantosiet," ceremonijā, kas notika pie prezidenta kancelejas ēkas, sacīja Kaljulaida.
Ceremonijas laikā jaunajam ārējās tirdzniecības un informācijas tehnoloģiju ministram Andersam Sutam kļuva slikti, un viņš tika ievests ēkā, kur atguvās un vēlāk žurnālistiem apgalvoja, ka viss esot kārtībā un, visticamāk, viņam pazeminājies cukura līmenis asinīs. Tomēr drošības pēc viņš apmeklēšot ārstu.
Pēc tam jaunās valdības locekļi deva zvērestu parlamentā. Zvēresta tekstu nolasīja Kallasa un visi ministri to apstiprināja ar savu parakstu.
Līdz ar to stājās spēkā jaunās valdības pilnvaras un Kallasa, kuras tēvs ir kādreizējais premjerministrs un eirokomisārs Sīms Kallass, kļuvusi par pirmo sievieti Igaunijas premjera amatā.
Pēc svinīgās ceremonijas parlamentā valdības ministri devušies uz savām ministrijām, bet premjere - uz valdības rezidenci Stenboka namu. Jau otrdienas pēcpusdienā valdība sanāks uz pirmo sēdi, lai pārrunātu rīcību Covid-19 izplatības ierobežošanai, ko Kallasa nosaukusi par šā brīža svarīgāko prioritāti.
Kā ziņots, valdības veidošanu Kajulaida uzticēja Kallasai 14.janvārī, dienu pēc tam, kad līdzšinējās valdības vadītājs, Centra partijas priekšsēdētājs Jiri Ratass atkāpās no premjerministra amata, jo prokuratūra viņa vadītajai partijai noteica aizdomās turamā statusu krimināllietā par ziedojumiem partijai apmaiņā pret to, ka valsts kredītu un eksporta garantiju aģentūra Kredex piešķīra aizdevumu ar atvieglotiem nosacījumiem nekustamā īpašuma attīstīšanas uzņēmumam Porto Franco.
Pirmdien Kallasa un Ratass parakstīja abu partiju koalīcijas līgumu un Reformu partijas līdere lūdza parlamentam mandātu jaunās valdības veidošanai. Dienu pirms tam abu partiju valdes apstiprināja ministru amatu kandidātus.
Par mandāta piešķiršanu Kallasai Rīgikogu sēdē pirmdien nobalsoja 70 deputāti, pret - 30, bet viens parlamenta loceklis no balsošanas atturējās.
Neskaitot Kallasu, gan Reformu partijai, gan Centra partijai ir septiņi ministri. Kopā ar Kallasu valdībā ir astoņi vīrieši un septiņas sievietes.
No Reformu partijas jaunajā valdībā strādā bijušais iekšlietu ministrs Kalle Lānets aizsardzības ministra amatā, bijusī ārlietu ministre Keita Pentusa-Rozimannusa finanšu ministra amatā, parlamenta deputāte Signe Rīsalo sociālo lietu ministra amatā, parlamenta deputāte Līna Kersna izglītības un zinātnes ministra amatā, bijušais Igaunijas Bankas viceprezidents Andress Suts ārējās tirdzniecības un informācijas tehnoloģiju ministra amatā un bijusī finanšu ministre Marisa Lauri tieslietu ministra amatā. Lauksaimniecības ministrs ir Urmass Krūze, kurš jau agrāk bijis šajā amatā.
Savukārt Centra partiju valdībā pārstāv karjeras diplomāte Eva Marija Līmetsa ārlietu ministra amatā, līdzšinējais policijas Ziemeļu prefektūras vadītājs Kristians Jāni iekšlietu ministra amatā, līdzšinējais sociālo lietu ministrs Tanels Kīks veselības un nodarbinātības ministra amatā, līdzšinējā valsts pārvaldes ministre Anneli Ota kultūras ministra amatā, bijušais Tallinas vicemērs Teniss Melders vides ministra amatā un līdzšinējais izglītības un zinātnes ministrs Jāks Ābs valsts pārvaldes lietu ministra amatā. Ekonomikas un infrastruktūras ministra amatu no iepriekšējās valdības saglabājis Tāvi Āss.
Jau ziņots, ka Reformu partija un Centra partija par koalīcijas sarunu sākšanu paziņoja vēl pirms Kallasas oficiālās apstiprināšanas par premjerministra amata kandidāti, turklāt Centra partija pauda vēlmi iesaistīt tajās arī partiju Tēvzeme, tikmēr gan Reformu partija, gan Centra partija noraidīja iespēju, ka koalīcijā varētu piedalīties Konservatīvā tautas partija (EKRE). Kā pirmdien, atbildot uz Rīgikogu deputātu jautājumiem, skaidroja Kallasa, tēvzemiešu līderim Heliram Valdoram Sēderam neesot bijis intereses piedalīties jaunās koalīcijas veidošanā.
Līdzšinējo valdošo koalīciju Igaunijā veidoja Centra partija, EKRE un partija Tēvzeme.
Igaunijas parlamentā, kurā ir 101 deputāts, liberālajai Reformu partijai ir 34 vietas, Centra partijai - 25 vietas, labēji populistiskajai Konservatīvajai tautas partijai - 19 vietas, nacionālkonservatīvajai partijai Tēvzeme - 12 vietas un Sociāldemokrātiskajai partijai - 11 vietas.