Par atbilstošiem grozījumiem balsoja 109 Seima deputāti un viens deputāts atturējās. Seimā ir 141 deputāts.
Grozījumi noteic, ka valstu, uz kurām ar Lietuvas valdības rīkojumu aizliets doties karavīriem, pilsoņi netiks uzņemti profesionālajā militārajā dienestā, brīvprātīgajā militārajā dienestā vai citā brīvprātīgā nepastāvīgā militārajā dienestā, kā arī obligātajā militārajā dienestā.
Ja persona, kas jau dienē bruņotajos spēkos, iegūs šo valstu pilsonību, tā tiks atbrīvota no dienesta.
Tāda pati prasība attiecas uz Lietuvas Strēlnieku savienības biedriem.
Šī gada sākumā valdība aizliedza profesionālā militārā dienesta karavīriem ārpus dienesta pienākumu pildīšanas ceļot uz valstīm, kas apdraud Lietuvas nacionālo drošību, piemēram, Krieviju, Baltkrieviju un Ķīnu.
Bijušais aizsardzības ministrs Laurīns Kasčūns, kurš ierosināja šādus grozījumus, iepriekš ir teicis, ka Krievijas un Baltkrievijas pilsonība rada risku šādu personu uzticamībai.
"Lietuvas izlūkdienesti ir vairākkārt uzsvēruši, ka personas sociālā, juridiskā, biznesa vai cita veida saikne ar naidīgu ārvalstu bruņotajiem spēkiem, izlūkošanas un drošības, tiesībaizsardzības iestādēm, militārajām un citām mācību iestādēm padara aizsardzības personālu neaizsargātāku. Kā viens no faktoriem, kas veicina šādu apdraudējumu, ir identificēta konkrētas ārvalsts pilsonības piederība," viņš teica.
Novembrī Lietuvas armijā informēja, ka bruņotajos spēkos, kur ir aptuveni 20 000 karavīru, dienē 11 Lietuvas un Krievijas vai Lietuvas un Baltkrievijas dubultpilsoņu.
Līdz šim spēkā esošās tiesību normas neliedz dubultpilsoņiem dienēt Lietuvas armijā.