Kallasa, tiekoties ar valsts galvu, iesniedza atlūgumu, jo ir izraudzīta par Eiropas Savienības augstā ārējās un drošības politikas pārstāvja amata kandidāti.
Līdz ar Kallasu demisionējusi arī viņas vadītā valdība.
Kallasa un ministru kabinets turpinās pildīt pienākumus līdz jaunas valdības izveidošanai.
Pašlaik notiek sarunas par koalīcijas līguma atjaunošanu starp pašreizējām valdošajām partijām - liberālo Reformu partiju, Sociāldemokrātisko partiju un liberālo partiju "Igaunija 200". Šīs trīs partijas veidojušas valdības koalīciju kopš 2023.gada maija.
Reformu partija, kurai parlamentā ir lielākais deputātu skaits, Kallasas vietā premjerministra amatam izvirzījusi klimata ministru Kristenu Mihalu.
Prezidents pateicās Kallasai, kas bijusi premjerministre trīsarpus gadus.
"Tas bija krīžu pilns laiks (..) - koronavīruss, ekonomikas lejupslīde un karš Eiropā, kad Krievija ar savu agresiju Ukrainā sagrāva mūsu līdzšinējo drošības ainu," sacīja Kariss.
Viņš teica, ka tiksies ar visu Rīgikogu pārstāvēto partiju pārstāvjiem, lai apspriestu jaunās valdības veidošanu.
"Reformu partija, bijušās premjerministres partija, kurai pēc Riigikogu vēlēšanām ir lielākā frakcija parlamentā - 37 deputāti, ir nosaukusi iespējamo valdības vadītāja amata kandidātu. Tagad vēlos uzklausīt visu parlamenta partiju viedokli par to, kurš, pēc to domām, var izveidot darbotiesspējīgu vairākuma valdību," sacīja Kariss.