Siliņa norādīja, ka Igaunijai un Latvijai gan aizsardzībā, gan ekonomikā ir savi izaicinājumi, tāpēc abām valstīm ir jāmeklē iespējas, kā uzbūvēt "Rail Baltica" līniju, vienlaikus arī samazinot tēriņus.
Mihails norādīja, ka skaidrība par to, kā nodrošināt "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas darbaspēju līdz 2030.gadam, ir ļoti svarīga, lai atrastu tālāku finansējumu no dažādiem ES un citiem finanšu avotiem.
Atbildot uz jautājumu, vai Igaunijai nav bažu, ka pat, ja tā līdz 2030.gadam pagūs veiksmīgi izbūvēt visu "Rail Baltica" sliežu infrastruktūru līdz Latvijai, ka Latvijas pusē tas nebūs izdarīts, Mihails norādīja, ka sarunā ar Siliņu saņēmis apliecinājumu, ka Latvija darīs visu, lai līdz 2030.gadam izbūvētu "Rail Baltica" pamata trasi.
Viņš arī uzsvēra, ka Latvija un Igaunija kopīgi darbosies, lai projektam rastu papildu finansējuma avotus. Viņš norādīja, ka Igaunijā līdz gada beigām būs sākta būvniecība trešdaļā trases, un puse no tā jau nosegta ar līgumiem.
"Igaunijā "Rail Baltica" būvētāji ir pateikuši, ka viņi tiks līdz [Latvijas] robežai vēl pirms 2030.gada, un tanī brīdi mēs varbūt apstāsimies pie robežas, bet ilgi negaidīsim, jo Latvijas valsts ir pateikusi, ka līdz 2030.gadam šis savienojums tiks uzbūvēts," pauda Igaunijas premjerministrs.
Viņš piebilda, ka abas valstis, neraugoties uz saspringto budžeta situāciju, ir meklējušas projektam papildu līdzekļus un ļoti cieši sadarbojas.
Mihails piebilda, ka Igaunijai nav ne mazāko bažu par to, ka Latvijas premjerministre personīgi atbalsta savienojuma izveidi.
Siliņa piebilda, ka abām valstīm ir svarīgi izveidot savienojumu starp Skandināviju ar Rietumeiropu, kā arī savienot trīs Baltijas valstis. Viņa norādīja, ka Baltijas valstis ir vienojušās, ka organizatoriski koordinēsies vairāk gan premjeru biroju līmenī, gan transporta, gan ārlietu ministru līmenī.
Latvijas valdības vadītāja norādīja, ka Latvija ātrāk par 2030.gadu "Rail Baltica" noteikti nevarēs izbūvēt. "Mums nav šobrīd tādas vēsmas no mūsu būvniekiem, bet mums ir svarīgi, ka ieviešam skaidrību "Rail Baltica" kopējā pārvaldības modelī, protams, maksimāli arī ekonomējot," sacīja Siliņa.
Latvijas premjerministre norādīja, ka ES nav atteikusies finansēt "Rail Baltica" vienoto līniju, bet gan tieši otrādi - vienmēr bijusi ļoti atbalstoša. "Mums ir arī jāparāda progress praktiskajās darbībās. Līgumi ir noslēgti, Ministru kabinets ir apstiprinājis ietvarlīgumu par būvniecību tieši par šo līniju, projektēšana notiek, līdz ar to tur, manuprāt, nekādu bažu nav," sacīja Siliņa.
Igaunijas premjerministrs piekrita, ka no ES līdzekļiem ir jāatrod papildlīdzekļi "Rail Baltica", jo ES tas ir ļoti kritiski svarīgs infrastruktūras objekts gan savienojamības, gan drošības ziņā.
Jau ziņots, ka atbilstoši Baltijas valstu augstāko revīzijas iestāžu īstenotajam "Rail Baltica" projekta situācijas izpētes ziņojumam patlaban nav skaidrības par "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas ekspluatācijas un pārvaldīšanas modeli.
Atbilstoši "Rail Baltica" izmaksu un ieguvumu jaunākās analīzes datiem dzelzceļa līnijas kopējās izmaksas Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro, tostarp projekta pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu veidot 15,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā - 6,4 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017.gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.
Latvijā "Rail Baltica" pamatlīnijas būvniecību plānots sākt 2024.gadā.
"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.