Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +6 °C
Viegls lietus
Trešdiena, 27. novembris
Lauris, Norberts

Lietuvā 50 000 cilvēku akcijā Brīvības ceļš apliecina atbalstu Baltkrievijai

Lietuvā svētdienas vakarā apmēram 50 000 cilvēku vēsturiskā Baltijas ceļa 31.gadadienā pulcējās akcijā Brīvības ceļš, izveidojot dzīvo ķēdi no Viļņas līdz Baltkrievijas robežai, tādējādi apliecinot atbalstu kaimiņvalsts pilsoniskajai sabiedrībai, kas šobrīd cīnās par brīvību un demokrātiju.

No Lietuvas galvaspilsētas Katedrāles laukuma līdz Medininku kontrolpunktam pie Baltkrievijas robežas 32 kilometru garumā cits citam līdzās nostājās cilvēki, no kuriem daudzi bija ģērbti baltā, turēja rokās Lietuvas un Baltkrievijas nacionālos baltsarkanbaltos karogus, baltas vai sarkanas gladiolas.

Akciju organizēja interneta televīzijas kanāls "Laisves TV". Pēc tā komunikāciju menedžeres Živiles Tiškevičūtes teiktā, dalībai akcijā bija reģistrējušies 49 000 cilvēku, taču organizatori uzskata, ka dalībnieku bijis vairāk.  

Brīvības ceļā piedalījās Lietuvas prezidents Gitans Nausēda,  viņa priekšteči amatā Daļa Grībauskaite un Valds Adamkus, Seima priekšsēdētājs Viktors Pranckietis, ministri, Seima deputāti, pašvaldību vadītāji.

Pie Viļņas katedrāles tika palaists debesīs gaisa balons ar milzīgu, 15 metrus garu baltsarkanbalto Baltkrievijas brīvības karogu.

Beidzoties akcijai, XIV gadsimtā celtās Medininku pils pagalmā netālu no Baltkrievijas robežas sākās koncerts, kurā piedalījās pazīstamākie Lietuvas mūziķi, kuri savās dziesmās apliecināja atbalstu Baltkrievijai.

Koncerts, ko translē Lietuvas sabiedriskā televīzija, iecerēts kā ziedojumu vākšanas maratons Baltkrievijas sabiedriskajai organizācijai "BY_Help", kas kopš 2017.gada atbalsta represijās cietušo ģimenes un maksā naudassodus par varas iestāžu aizturētajiem, bet pašreizējā situācijā vāc ziedojumus arī medikamentiem, izdevumiem par transportu un sakaru pakalpojumiem.

Lietuvas sabiedriskā televīzija pārraidīja Baltkrievijas opozīcijas kandidātes prezidenta vēlēšanās Svetlanas Tihanovskas videouzrunu, kurā viņa pateicās lietuviešiem par akciju Brīvības ceļš.

Baltijas ceļš pasaulē kļuvis par simbolu miermīlīgai pretošanās kustībai. 2004.gadā cilvēki Taivānā sadevās rokās, lai protestētu pret Ķīnas militārajiem draudiem, 2013.gadā līdzīgā akcijā vienojās katalāņi, vēloties iegūt neatkarību no Spānijas, bet pērn tūkstošiem cilvēku Honkongā izveidoja 40 kilometrus garu ķēdi, protestējot pret Ķīnas iejaukšanos teritorijas autonomijā.

Piektdien Minskā tūkstošiem cilvēku, pieprasot Baltkrievijas autoritārā prezidenta Aleksandra Lukašenko atkāpšanos,  izveidoja apmēram 14 kilometru garu cilvēku ķēdi no izolatora Okrestina ielā cauri visai pilsētai līdz Kuropatiem. Izolatorā Okrestina ielā tika turēti un spīdzināti aizturētie protestētāji, no kuriem visi vēl nav atbrīvoti, savukārt Kuropatos pie Minskas ziemeļaustrumu robežas atrodas staļinisko represiju upuru masu kapi.

Baltkrievijā joprojām nerimst protesti pret 9.augustā notikušo prezidenta vēlēšanu viltošanu un autoritāro prezidentu Aleksandru Lukašenko, kas bieži pārauguši protestētāju sadursmēs ar drošības spēkiem. Protestu gaitā tūkstošiem cilvēku aizturēti, vairāki simti ievainoti. Daudzu valsts uzņēmumu strādnieki streiko.

Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem vēlēšanās Lukašenko, kurš ir pie varas kopš 1994.gada, ieguvis 80,1% balsu, bet opozīcijas kandidāte Svetlana Tihanovska - 10,1%, taču opozīcija uzskata, ka vēlēšanu rezultāti ir viltoti, un vēlēšanās pārliecinoši uzvarējusi Tihanovska. Eiropas Savienības valstis neatzīst vēlēšanu rezultātus.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Merkele memuāros neko nenožēlo

Otrdien laisti klajā Vācijas bijušās kancleres Angelas Merkeles memuāri "Freiheit: Erinnerungen 1954-2021" (Brīvība: Atmiņas 1954-2021), kas vienlaikus iznākuši 30 valodās.

Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits