Naudas atmazgāšanas skandāls arī Igaunijā

Šā gada maijā Igaunijas policijas Finanšu izlūkdienests publiskoja ziņojumu, kura ietvaros secināts, ka Igaunijas banku sistēma laikā no 2011. līdz 2016. gadam atmazgājusi kopumā 13 miljardus ASV dolāru, to skaitā 8,3 miljardi no šīs summas atmazgāti ar DB Igaunijas filiāles starpniecību. Līdztekus iepriekš minētajām shēmām Igaunijas bankas, arī nu jau likvidētā un arī Latvijā zināmā Versobank, sākot ar 2012. gadu, varētu būt atmazgājušas arī ap astoņiem miljardiem dolāru galvenokārt Krievijas izcelsmes līdzekļu. Pilnībā apgalvot, ka notikusi līdzekļu atmazgāšana, gan nevar, jo šīs summas no Krievijas aizplūdušas, pamatā pērkot un pārdodot ārvalstu vērtspapīrus, taču, tā kā līdzekļi Krievijā nav atgriezušies, darījumus var dēvēt par šaubīgiem.

Iespējams, ka līdzekļu atmazgāšana notikusi arī tā dēvētās Magņitska lietas ietvaros. Vismaz fonda Hermitage Capital vadītājs, Lielbritānijas pilsonis Viljams Brauders uzskata, ka caur DB Igaunijas filiāli ir izgājuši arī 230 miljoni fondam nozagto līdzekļu, un plāno tiesas ceļā panākt no bankas šo līdzekļu atmaksu, kā arī ir apsūdzējis DB Igaunijas filiāles 26 darbiniekus noziedzīga grupējuma izveidē un ir iesniedzis attiecīgu prasību Igaunijas prokuratūrā. Turklāt izmeklēšana par DB darbībām tiek veikta arī Francijā. Attiecīgi arī jautājums par to, kā DB noslēgsies šī epopeja, paliek atklāts.

Šis naudas atmazgāšanas skandāls arī ir novedis pie izmaiņām Igaunijas likumos. Jaunie likumi paredz, ka sods par finanšu pārkāpumiem fiziskām personām tiek paaugstināts no 32 līdz 400 tūkstošiem eiro, savukārt bankas gadījumos, kad tiek pierādīta apzināta naudas atmazgāšana, var tikt sodītas ar pieciem miljoniem eiro vai 10% no to gada apgrozījuma. Turklāt bankām ir deleģēts pienākums veikt rūpīgāku klientu uzraudzību, tajā skaitā pārliecināties ne tikai par līdzekļu izcelsmes likumību, bet arī par maksājumu pamatotību. Ļoti ticams, ka sekos arī vēl citas izmaiņas, kuru mērķis ir atvieglot cīņu ar naudas atmazgāšanu.