Tās izplatītajā paziņojumā atzīts, ka pašreizējās deformācijas līnijas kalna dienvidaustrumu nogāzē tuvākajā laikā var savienoties, veidojot lielu noslīdeni, kas radītu apdraudējumu iekonservētajām Viļņas Augšējās pils sienām.
Ceturtdien Lietuvas valdības uzdevumā pie galvaspilsētas pašvaldības vērsās Kultūras ministrija, lūdzot izsludināt ārkārtējo situāciju attiecībā uz nestabilajām Ģedimina kalna nogāzēm. Šis solis ļauj piesaistīt kalna sakārtošanai līdzekļus no valsts rezervēm.
Ārkārtējā situācija var tikt izsludināta gadījumā, ja dabas norišu, tehniska, ekoloģiska vai sociāla incidenta dēļ var tikt zaudēti kultūras pieminekļi.
Kā ziņots, ģeologi raizējas, ka Ģedimina kalna stāvokli varētu vēl vairāk pasliktināt spēcīgās lietusgāzes, kas ceturtdien piemeklēja Viļņu - deviņu stundu laikā nokrišņu daudzums galvaspilsētā sasniedza 55 milimetrus, un tuvākajā laikā atkal gaidāmi negaisi.
Tikmēr Viļņas mērs Remiģijs Šimašus vērsies Ģenerālprokuratūrā, lūdzot noskaidrot "cēloņus un personas", kas vainojamas Ģedimina kalna situācijā. Kā norāda pašvaldība, mērs ir pārliecināts, ka jāpieprasa atbildība no personām, kuru dēļ izveidojies šāds stāvoklis.
Lūdzot prokuroru aizstāvēt sabiedrības intereses, viņš cita starpā izvirzījis jautājumu, vai noslīdeņus nav izraisījis 2013.gadā ierīkotais funikulieris, kas pašlaik gan nedarbojas, kā arī no 2002. līdz 2009.gadam kalna pakājē veiktie vēsturiskās Viļņas Valdnieku pils būvdarbi.
Daļa nogāžu nostiprināšanas darbu jau uzsākti kalna ziemeļaustrumu pusē, kur situācija ir īpaši dramatiska. Šim nolūkam piešķirti gandrīz 2,9 miljoni eiro. Tikmēr eksperti vērš uzmanību arī uz procesiem kalna dienvidaustrumu nogāzē lejpus Augšējās pils sienām, kurās redzama nesen izveidojusies plaisa. Savukārt tā kalna daļa, kur atrodas Viļņas atpazīstamākais simbols - Ģedimina jeb Rietumu tornis - ir diezgan stabila. Lēsts, ka kalna virsmas un dienvidaustrumu nogāzes sakārtošanai varētu būt vajadzīgi vēl vismaz pieci miljoni eiro.
Šobrīd kalna stāvokli ar neinvazīvām ģeofizikas metodēm pēta Polijas Ģeoloģijas dienesta pārstāvji, kas savus atzinumus sola publiskot triju nedēļu laikā
Ģedimina kalns gadsimtu gaitā savas sarežģītās ģeoloģiskās uzbūves un stāvo nogāžu dēļ pieredzējis vairākus noslīdeņus, kam bijušas pat katastrofālas sekas. Kā liecina vēstures avoti, 1396.gadā, noslīdot zemei rietumu nogāzē, sagruvusi Viļņas vaivada Montvīda pils un gājuši bojā 15 cilvēki. Šī nogāze XVI gadsimtā nostiprināta ar īpašu atbalsta sienu.
Pēdējos gadu desmitos kalna nogāzēs, sniega un lietus ūdeņiem izskalojot zemi, ik pa laikam veidojas noslīdeņi, kā arī iegruvumi, kas, iespējams, rodas vietās, kur Otrā pasaules kara laikā vācieši bija izrakuši līčloču tuneli, kas pēc kara pa ventilācijas lūkām tika steigā aizbērts, un nav zināms, vai tunelī nav palikuši tukšumi.
Kalnam nenāk par labu ne spēcīgas lietusgāzes, kas līdz ar klimata pārmaiņām kļūst aizvien biežākas, ne ziemas sals un pavasara atkušņi. Domājams, nogāžu stabilitāti negatīvi ietekmē arī ielas pusē gar pakāji braucošo automašīnu radītā vibrācija.