Krievijas mediji vēsta, ka S. Bagapšam kādā Maskavas klīnikā 21. maijā veikta labās plaušas operācija, pēc kuras sākotnēji viņa veselības stāvoklis bijis smags, bet stabils, tomēr 23. maijā tas strauji pasliktinājies, un 27. maijā ārsti pieņēmuši lēmumu veikt atkārtotu operāciju, kuras laikā svarīgajā orgānā atklātas vēža metastāzes. Otrā operācija noritējusi veiksmīgi, tomēr S. Bagapša novārdzinātais organisms neesot izturējis pēcoperācijas komplikācijas, raksta NEWSru, atsaucoties uz ziņu aģentūru Interfax.
S. Bagapšs Abhāzijā valdīja kopš 2005. gada, kad viņš uzvarēja pirmajās separātiskās republikas prezidenta vēlēšanās. 2009. gadā viņš atkārtoti ieguva iedzīvotāju vairākuma atbalstu.
Savas prezidentūras laikā viņš centās uzturēt ciešus kontaktus ar Krieviju. Tas deva augļus 2008. gadā, kad pēc augustā notikušā sešu dienu kara starp Gruziju un Krieviju Maskava atzina Abhāzijas un cita separātiskā reģiona Dienvidosetijas reģiona neatkarību.
Līdz ārkārtas vēlēšanām Abhāzijas prezidenta pienākumus pildīs S. Bagapša līdzšinējais vietnieks Aleksandrs Ankvabs, kurš tiek minēts kā viens no reālākajiem kandidātiem uz republikas prezidenta krēslu. Par S. Bagapša pēcteci varētu kļūt arī pašreizējais Abhāzijas premjerministrs Sergejs Šamba.
Maskavas Valsts universitātes politikas analītiķis Aleksejs Vlasovs uzskata, ka Gruzija varētu censties destabilizēt situāciju Abhāzijā. «Krievijai [S. Bagapša nāve] ir nopietna problēma, jo prezidenta vēlēšanas Abhāzijā nozīmēs Gruzijas diplomātu aktivizēšanos, kas, iespējams, izpaudīsies kā dažādas provokācijas, mēģinājumi radīt plaisu Abhāzijas politiskajā elitē. S. Bagapša nāve radīs lielas galvassāpes Suhumi un Maskavā,» domā A. Vlasovs.