FAO ikgadējā ziņojumā tiek lēsts, ka pērn "akūtā pārtikas nedrošībā" dzīvojošo skaits pasaulē pieaudzis par gandrīz 40 miljoniem, un eksperti ir brīdinājuši, ka Krievijas karš Ukrainā var izraisīt vēl plašāku badu.
Akūtas pārtikas nepietiekamības problēmas ir 53 pasaules valstīs, un vissmagāk tās skārušas Kongo Demokrātisko Republiku, Etiopiju, Jemenu un Afganistānu, kur miljoniem cilvēku draud bads pēc tam, kad pērn augustā varu valstī pārņēma islāmistu grupējums "Taliban" un valstī saasinājās finanšu krīze.
Pēc ANO definīcijas "akūta pārtikas nedrošība" ir situācija, kad persona nespēj iegūt atbilstošu pārtikas daudzumu un tas apdraud viņu dzīvību.
Badacietēju skaits pasaulē ir nepārtraukti pieaudzis, kopš 2016.gadā FAO, Pasaules Pārtikas programma un Eiropas Savienība pirmo reizi publicēja šādu ziņojumu.
2021.gadā akūtā pārtikas nepietiekamībā dzīvojošo skaita pieaugums saistāms ar "toksiskās trijotnes - konflikti, ekstremāli laikapstākļi un ekonomikas satricinājumi - kombināciju", paskaidroja ANO aģentūra.
Gan Krievija, gan Ukraina ir nozīmīgas lauksaimniecības produkcijas eksportētājas, turklāt vairākas valstis, kurās ir plaša pārtikas krīze, piemēram, Somālija, Kongo Demokrātiskā Republika un Madagaskara, lielāko daļu kviešu pērn saņēma no Ukrainas un Krievijas.
Tādēļ FAO brīdināja, ka "prognozes nav labas" un "ir nepieciešama tūlītēja humānā darbība", lai novērstu "graujošu badu un zaudētas dzīvības".
2021.gadā konflikts un nestabilitāte galvenais akūta bada dzinējspēks bija 24 valstīs, ietekmējot 139 miljonus cilvēku.
Ekonomikas satricinājumi, ko saasināja Covid-19 pandēmija, ietekmēja badacietējus 21 valstī, kopumā skarot 30,2 miljonus cilvēku.
Savukārt ekstremāli laikapstākļi kā galvenais akūtas pārtikas nepietiekamības dzinējspēks bija astoņās Āfrikas valstīs, ietekmējot 23,5 miljonus cilvēku.
FAO aplēsusi, ka tai nepieciešami 1,5 miljardi ASV dolāru (1,4 miljardi eiro), lai stabilizētu un palielinātu vietējo pārtikas ražošanu visvairāk riskam pakļautajos reģionos, kur sākas sējas sezona.