ES līderi tiekas optimistiskā noskaņojumā, ko veicina pēdējie pozitīvie ekonomikas dati, tajā pašā laikā finanšu tirgu mieru pēdējā laikā nav spējušas iedragāt arī nesenās bažas par Itālijas valdības stabilitāti. Eiropas Centrālas bankas (ECB) vadītājs Mario Dragi pirms gada solīja, ka banka darīs visu iespējamo, lai aizsargātu eiro, un izskatās, ka neviens nav gatavs izaicināt ECB.
Eksperti pauž viedokli, ka ikdienas dzīvē arvien vairāk lietu liecina par ES ekonomiskās situācijas stabilizēšanos un progresa atjaunošanos. Saskaņā ar jaunākajiem datiem Spānija ir pārvarējusi recesiju un bezdarba līmenis valstī varētu būt sasniedzis augstāko līmeni. Itālijas ārējās tirdzniecības bilancē reģistrēts pārpalikums, savukārt Grieķijas pamatbudžetā šogad varētu tikt reģistrēts pārpalikums.
Tikmēr Īrija decembrī gatavojas noslēgt starptautisko palīdzības programmu. Tomēr, neskatoties uz eirozonas taupības pasākumiem, valstu parādu apjoms turpina pieaugt.
ES līderi atzīst, ka bloka ekonomikas atgūšanās joprojām ir trausla, tādējādi valstu līderi samitā plāno koncentrēties uz ekonomikas veicināšanu, kā arī uz digitālās ekonomikas attīstīšanu un vienota digitālā tirgus izveidošanu.
Sagaidāms, ka samitā ES līderi varētu diskutēt par tādām lietām kā telekomunikācijas, autortiesības, datu aizsardzība, kredītkaršu maksājumi un digitālie paraksti. Savukārt Lielbritānija plāno aktualizēt jautājumu par birokrātijas samazināšanu.
Noprotams, ka būtiskus lēmumus eirozonas nākotnei samitā pieņemt nebūs iespējams, jo Vācijā vēl turpinās valdības veidošanas process.
Savukārt piektdien ES līderi plāno diskutēt par jautājumiem, kas skar imigrāciju no Āfrikas un Tuvajiem Austrumiem.