Ziemeļkorejas vēstnieka Lielbritānijā bijušais vietnieks Thē Jonho, kurš pagājušā gada augustā pameta amatu un lūdza patvērumu Rietumos, sniedza liecības ASV Pārstāvju palātas Ārlietu komitejā.
Pēc viņa teiktā, pēc preventīva trieciena ASV un Dienvidkoreja uzvarētu karu, taču tas prasīs cilvēku upurus.
Viņš sacīja, ka Ziemeļkoreja pie demarkācijas līnijas izvietojusi desmitiem tūkstošus lielgabalu un tuva darbības rādiusa raķešu un ziemeļkorejiešu virsnieki ir apmācīti atklāt uguni uz Dienvidkoreju jebkāda uzlidojumu vai ASV militāra trieciena gadījumā.
Pagājušajā nedēļā izplatītā ASV Kongresa pētījumu dienesta ziņojumā teikts, ja Korejas pussalā izcelsies karš, tā pirmajās dienās varētu iet bojā simtiem tūkstoši cilvēku pat bez kodolieroču pielietošanas.
Pielietojot tikai konvencionālos ieročus, kara pirmajās dienās ies bojā no 30 000 līdz 300 000 cilvēku. Pētnieki pie šāda secinājuma nonākuši, ņemot vērā Ziemeļkorejas artilērijas spējas izšaut līdz 10 000 šāviņu minūtē. Tāpat tiek norādīts, ka karš tieši skars 25 miljonus cilvēku, kas dzīvo robežas abās pusēs.
Ziņojumā pieļauts, ka konfliktā var tikt ievilktas Ķīna, Japāna, Krievija un ASV, turklāt brīdināts, ka Vašingtona riskē nonākt uz militāras sadursmes sliekšņa ar Ķīnu.
Spriedze Korejas pussalā pēdējos mēnešos ir pieaugusi, ASV prezidentam Donaldam Trampam un Ziemeļkorejas līderim Kimam Čenunam iesaistoties asā vārdu apmaiņā un izsakot draudus iznīcināt otru pusi.
Ignorējot ANO rezolūcijas, Ziemeļkoreja aizvadītā gada laikā ir sarīkojusi divus kodolizmēģinājumus un neskaitāmus ballistisko raķešu izmēģinājumus. ANO Drošības padome septembrī pēc Phenjanas pēdējā kodolizmēģinājuma paplašināja tai piemērotās sankcijas.
Minhenes vienošanās bija pret karu
padomdevejs
trusis nejaukas