Lielā izpārdošana
Starp pārdošanai paredzētajiem aktīviem ir ikdienā neizmantotie lidmašīnu dzinēji, nekustamie īpašumi SAS piederošo lidostu teritorijās, vairākas apkalpojošās struktūrvienības, kā arī lielākais reģionālais aviopārvadātājs Ziemeļvalstīs, Norvēģijas aviokompānija Wideroe, kura pilnība pieder SAS. Wideroe 2011. gadā pārvadāja 2 miljonus pasažieru un tās peļņa pirms nodokļu nomaksas bija 430 miljoni Zviedrijas kronu (SAS centrālā mītne atrodas Zviedrijā, tādēļ kompānija finanšu datus parasti sniedz šajā valūtā).
Tāpat SAS izpilddirektors Rikards Gustafsons (Rickard Gustafson) paziņoja, ka lidsabiedrība panākusi vienošanos ar vairākām bankām par esošo, 3,1 miljardus Zviedrijas kronu lielo kredītu palielināšanu līdz 3,5 miljardiem kronu un aizdevumu termiņa pagarināšanu līdz 2015. gada 31. martam.
Kā liecina SAS paziņojums, iecerēto restrukturizācijas pasākumu rezultātā darbu SAS zaudēs līdz pat 6 000 no patlabanējiem 15 000 aviokompānijas darbinieku. Tieša darbavietu samazināšana gan attieksies uz aptuveni 800 (papildus 300 šogad jau atlaistajiem) administratīvā aparāta darbiniekiem – SAS iecerējis visas vadības operācijas turpmāk centralizēti īstenot tikai no Stokholmas, kamēr apkalpojošo struktūrvienību un Wideroe darbinieki, visticamāk, vienkārši mainīs darba devējus. Savukārt atlikušos SAS darbiniekus gaida algu samazinājums par 12%, bet pats R. Gustafsons šķirsies no 20% atalgojuma.
Šī taupības pasākumu pakete nepavisam nav pirmā, jo SAS ar dažādām problēmām cīnās jau pēdējos desmit gadus, ik pa brīdim uzvirmojot runām par aviosabiedrības iespējamo bankrotu. No iepriekšējiem desmit gadiem tikai trijos (2005-2007) SAS ir strādājusi ar peļņu, kamēr visus pārējos gadus cietusi zaudējumus. Tā 2008. gadā aviokompānijas neto zaudējumi bija 6,4 miljardi, 2009. gadā 2,95 miljardi, 2010. gadā 2,2 miljardi, bet pērn, neraugoties uz 22,9 miljoniem pārvadāto pasažieru, 1,6 miljardi Zviedrijas kronu. Taisnīguma labad gan jāpiebilst, ka pati SAS pērn strādāja ar nelielu peļņu, kamēr 1,7 miljardus kronu lielus zaudējumus tai radīja Spānijas aviopārvadātāja Spanair bankrots – šajā lidsabiedrībā SAS piederēja 10,9% akciju.
Investori nenāk
Pagājušā gada aprīlī tika paziņots par gatavību pārdot daļu valdību īpašumā esošo SAS akciju privātiem investoriem, taču par piedāvājumu līdz pat šim laikam neviens iespējamais pircējs nav izrādījis nopietnu interesi, lai gan tas ir spēkā joprojām. Savukārt septembrī aviokompānija sāka īstenot restrukturizācijas programmu 4Excellence, kuras mērķis bija 2012. un 2013. gados ietaupīt kopumā piecus miljardus kronu, tomēr programma neīstenojās kā plānots – vispārējās ekonomiskās un it īpaši pasažieru aviopārvadājumu nozares krīzes, augsto degvielas cenu, pašas SAS joprojām ievērojamo izdevumu un zemo cenu aviokompāniju, tādu kā Ryanair un Norwegian Air Shuttle, radītās nežēlīgās konkurences – dēļ.
Neraugoties uz pārkārtojumiem, šī gada pirmajā ceturksnī SAS zaudējumi sasniedza 729 miljonus kronu, ievērojami vairāk, nekā otrā ceturkšņa peļņa – 320 miljardi kronu. Bez tam laika posmā kopš 2009. gada Skandināvijas valstu valdības ir ieguldījušas SAS kopumā 11 miljardus kronu (atbilstoši Zviedrijas radio informācijai), kamdēļ turpinājās SAS akciju cenu lejupslīde biržās – šobrīd aviosabiedrības kapitalizācija ir tikai 2,2 miljardi kronu, kā arī sākās satraukums esošo un iespējamo kreditoru vidū, kuri attiecās pagarināt SAS kredītu termiņus. Turklāt atteicās pat bankas, kurām pieder SAS akcijas – Nordea, kur lielākais akcionārs (20%), tāpat kā SAS, ir Zviedrijas valsts, vai SEB banka, kuras lielākie akcionāri ir arī SAS līdzīpašnieki Valenbergu ģimene. Savukārt bankas, kuras piekrita piešķirt kredītus, gan par augstākiem nekā parasti procentiem, pretim pieprasīja valsts garantijas, ka aizdotos līdzekļus izdosies saņemt atpakaļ.
Līdz ar to Skandināvijas valstu valdības nonāca tām neapskaužamā situācijā – no vienas puses garantiju sniegšana SAS varētu nozīmēt miljardiem kronu lielus zaudējumus, ko vēlētāji pavisam noteiktu nesaprastu, savukārt garantiju nesniegšana nozīmētu aviosabiedrības nekavējošu bankrotu un jau ieguldīto līdzekļu zaudēšanu, ko vēlētāji atkal nesaprastu. Fakts, ka Skandināvijas valstu valdības un tāds ievērojams akcionārs kā Valenbergu ģimene vilcinājās piešķirt SAS kārtējo „izdzīvošanas maksājumu”, vispārējo neskaidrību tikai palielināja.
Vārds arodbiedrībām
Situācija saasinājās līdz pat tam, ka 30. oktobrī uz laiku tika apturēta SAS akciju tirdzniecība Stokholmas fondu biržā, un lidsabiedrība, lai normalizētu stāvokli, bija spiesta pirms paredzētā termiņa publiskot šī gada trešā ceturkšņa finanšu rādītājus, atbilstoši kuriem SAS ir strādājusi ar 607 miljonu kronu peļņu (pirms nodokļu nomaksas). Vēl divas nedēļas ilga vienošanos panākšana par kreditēšanu, kuras ietvaros finansējumu, papildus triju Skandināvijas valstu valdībām, aviokompānijai piešķirs arī septiņas bankas. Garantēt SAS parādsaistības ir piekritušas Zviedrijas (21% jeb 749 miljonus kronu), Dānijas un Norvēģijas valdības (pa 500 miljoniem kronu katra), kā arī Valenbergu ģimene (266 miljonu kronu).
Apmaiņā pret garantijām SAS jāīsteno jaunais restrukturizācijas plāns, kura būtisks mērķis ir ne tikai padarīt kompāniju pelnošu, bet arī pievilcīgu investoriem, kā arī jāvienojas ar arodbiedrībām par jauniem kolektīvajiem līgumiem. Tāpat vienošanās ir jāatbalsta Zviedrijas parlamentam. Kas attiecas uz pēdējo punktu, tad, kā vēsta Zviedrijas radio, nepieciešamo balsu skaita savākšana neradīs problēmas, jo par atbalstu plānam paziņojuši arī opozīcijā esošie nacionālisti no partijas Zviedrijas Demokrāti. Pastāv niecīga iespēja, ka restrukturizācijas plānus, liedzot sniegt valstu garantijas, varētu apturēt Eiropas Savienība, tomēr daudz problemātiskāka šķiet vienošanos ar arodbiedrībām panākšana.
Pavisam SAS vadībai ir jāpanāk vienošanās ar 36 (pēc citām ziņām 39) dažādām arodbiedrībām trijās valstīs. Kā uzskata Skandināvijas valstu plašsaziņas līdzekļi, Zviedrijas un Norvēģijas arodbiedrības pagaidām ir salīdzinoši saprotošas un visticamāk, ka tās pieņems darba devēju prasības, tomēr nav skaidrs, kāda būs tradicionāli kareivīgo viņu Dānijas kolēģu atbilde. Publikācijās arī norādīts, ka vienošanās šajā gadījumā jāpanāk ar vairākiem desmitiem darba ņēmēju organizāciju, ne vienu vien no kurām aizvainojis SAS vadības ultimatīvais tonis, kamdēļ sarunas, it īpaši jautājumā par algu samazināšanu, būs ļoti grūtas. Vienlaikus abas puses saprot, ka gadījumā, ja vienošanās netiks panākta līdz 17. novembrim, būs apdraudēta pati SAS pastāvēšana.