Turcija ir tikai viena no virknes Āzijas valstu, kas tuvākajā nākotnē plāno izvērsties kosmosa telpā, pārtraucot amerikāņu un krievu gadu desmitiem ilgo dominanci. Šonedēļ Marsa orbītā sāka riņķot gan Apvienoto Arābu Emirātu, gan Ķīnas sūtītās zondes. Ķīnieši vasarā paredz arī uz planētas virsmas nosēdināt automatizētu visurgājēju.
Mēness misija
"Nacionālā kosmosa programma mūsu valsti pārcels uz augstāko starptautiskās kosmosa sacensības līgu," prezidentu Erdoganu citē Anadolu Agency. Viņš, atklājot nākamās desmitgades plānus, paziņojis, ka pirmais uzdevums ir 2023. gadā, kas būs mūsdienu Turcijas dibināšanas simtgades svinību gads, sasniegt Mēness virsmu. Savukārt 2028. gadā ir paredzēts sākt zinātnisko darbību uz Zemes mākslīgā pavadoņa virsmas. Prezidents uzskata, ka šī programma ļaus turkiem izveidot satelītu navigācijas zīmolu, kas ļautu valstij attīstīt agrikultūras un autonomo transportlīdzekļu sistēmas. Portāls Axios ziņo, ka aizvadītajos astoņpadsmit gados Turcija jau ir ieguldījusi vairāk nekā 300 miljonu dolāru ar kosmosa nozari saistītos projektos. "Mūsu pēdas būs uz zemes, bet mūsu acis būs kosmosā. Mūsu saknes būs zemē, bet zari – debesīs," sacījis prezidents.
Tuvākajā nākotnē paredzēts sākt darbu arī pie kosmosa ostas izstrādes plāniem. Tiesa gan, valdība nav publicējusi konkrētus soļus, kā mērķus sasniegt. Taču ir zināms, ka, kā ziņo krievu mediji, Turcijas Kosmosa aģentūra ir sākusi sarunas ar Krieviju par sadarbību kosmosa izpētē. Aģentūra TASS atgādina, ka jau 2018. gadā Roskosmos vadītājs Dmitrijs Rogozins ir aicinājis turku kolēģus sadarboties un izmantot Kazahstānā esošo Baikonuras kosmodromu. Paredzams, ka turku astronauti izies apmācības kursus Krievijā.
Bloomberg vēsta, ka janvāra beigās Turcijas prezidents ir sazvanījies ar privātās kosmosa iekarošanas industrijas līderi Īlonu Masku, lai apspriestu, kā uzņēmums varētu palīdzēt valstij sasniegt tās mērķus. Konkrētus sarunas tematus prezidenta kanceleja neatklāja, un arī citkārt Twitter aktīvais miljardieris Masks nekādas konkrētas detaļas neatstāstīja. Jāmin, ka iepriekš SpaceX un Turcija jau ir sadarbojusies un šī gada sākumā turku satelīts Turksat 5A tika nogādāts orbītā, pateicoties privātā uzņēmuma izstrādātajām raķešu sistēmām.
Āzija kosmosā
Ilgu laiku kosmosa izpētē dominēja ASV un Krievija, kurām vēlāk pievienojās dažas turīgākās Eiropas valstis un Japāna, savukārt pēdējās desmitgadēs savas kosmosa izpētes programmas ir sākušas arī virkne Āzijas valstu. Indija, kuras nacionālistiskā līdera Narendras Modi vadībā kosmosa programmas iepriekšējos gados strauji uzņēma apgriezienus, ir paredzējusi nākamgad veikt lidojumu Zemes orbītā ar trim astronautiem.
Šonedēļ gan ķīniešu, gan Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) zonde ir sasniegušas Zemei tuvākās planētas – Marsa – orbītu, raksta portāls Space. AAE zonde tika palaista 2020. gada vasarā, un tā ir pirmā valsts starpplanētu misija. Programma izmaksājusi 200 miljonu. Ķīniešu zonde sarkanās planētas orbītā ieradās trešdien. Paredzams, ka maijā ķīnieši centīsies nosēdināt uz planētas virsmas visurgājēju, kas ievāks datus par Marsu. Ķīnieši jau iepriekš ir sekmīgi atgādājuši minerālu paraugus no Mēness. Ķīna bija pirmā valsts, kas Mēness orbītā paveica automatizētu divu kosmosa zonžu savienošanos.
Valstu un privāto kompāniju centieni sasniegt kosmosu ir radījuši "jauno kosmosa sacensību", bet tas, kā norāda Vašingtonas Universitātes pētniece Sādija Pekanena, vienlaikus palielina bruņotu konfliktu risku, dažādām interesēm saduroties. Viņa atgādina, ka japāņu zonde Hayabusa-2, kura pagājušā gada nogalē atgriezās uz Zemes, izmantoja sprāgstvielas, lai no asteroīda atdalītu minerālu paraugus. Kā uzskata pētniece, tas kopā ar ASV, Japānas un citu valstu jaundibinātajiem bruņoto spēku atzariem kosmosa aizsardzībai liecina, ka arvien vairāk nāciju pēta bruņoto konfliktu iespējas aiz planētas Zemes robežām.