Eiropas Savienības (ES) struktūru pārstāvji izteikuši vairākus priekšlikumus par ienākumu nodokļu un cita veida nodokļu vienādošanu ES dalībvalstīs, taču šie priekšlikumi saskārušies ar dalībvalstu krasi noraidošu attieksmi, jo valstis uzskata nodokļu politiku par savu prerogatīvu. Turklāt nodokļu politikas vienādošana neiekļaujas priekšstatos par brīvu valstu konkurenci. Bet gaidīt no ārpus ekonomiskās savienības esošajām valstīm to, ka tās veiktu nodokļu likmju vienādošanu, nav nekāda juridiska pamata.
Izvēlas Šveici vai Monako
Francijā pērn ievēlētā prezidenta sociālista Fransuā Olanda lēmums aplikt ar 75% nodokli tos gada ienākumus, kas pārsniedz miljonu eiro (apmēram Ls 700 tūkstoši), novedis pie tā, ka vairāki valsts bagātnieki izšķīrusies pamest Franciju. Nesenās gadu mijas dēļ precīza informācija par aizbraukušo skaitu vēl tiek apkopota, taču skaidrs, ka tikai uz Beļģiju vien pārcēlušies vismaz 2800 franču, tajā skaitā bagātākais valsts pilsonis Bernārs Arno.
«Ja pie mums šādi paceltu nodokļus, arī es, visticamāk, laistos prom. Manuprāt, tā ir netaisnība, ka cilvēks gadā nopelna miljonu, bet 75% peļņas viņam jāatdod valstij,» portālam DELFI sacījis Latvijas uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš.
Beļģijas nodokļu politika gan īpaši neatšķiras no Francijas, ar vien iepriekš minēto likmi 75%. Beļģijā augstākā ienākumu nodokļa likme privātpersonām ir 50%, tādēļ tie franču bagātnieki, kuri patiešām vēlas ietaupīt, priekšroku dod Šveicei, Lielbritānijai vai Singapūrai. Viena no populārākajām izvēlēm ir tieši Šveice, kuru iecienījuši daudzu Eiropas valstu bagātnieki un kur ārzemniekiem iespējams noslēgt īpašu līgumu par nodokļu nomaksu šajā valstī. 2010. gada beigās šādu līgumu bija noslēguši gandrīz 6000 cilvēku, no kuriem vairāk nekā trešā daļa bija Francijas pilsoņi. Tomēr jāņem vērā, ka daudzi bagāti ārzemnieki uz Šveici pārcēlušies, neslēdzot nekādu līgumu. Zināmākais no šādiem cilvēkiem ir zviedru miljardieris, mēbeļu un interjera preču tīkla IKEA veidotājs Ingvars Kamprads.
Jāpiebilst, ka gluži vai leģendāra bagātnieku mājvieta ir pundurvalstiņa Monako, kur nepastāv iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Savukārt uzņēmumiem, ja vairāk nekā 25% to apgrozījuma ir ārpus Monako (kā tas ir ļoti daudziem uzņēmumiem), oficiāli tiek piemērots 33,33% ienākuma nodoklis, taču dažādu atvieglojumu sistēmas dēļ tas vidēji ir zem 6%. Rezultātā vairāk nekā 80% no nepilniem 40 tūkstošiem iedzīvotāju ir bagāti ārvalstnieki, kuru vairākums neilgojas pēc publicitātes, lai gan Monako dzīvo arī vairāki zināmi sportisti. Bagātajiem fračiem par nelaimi, kopš 1957. gada ir spēkā vienošanās, ka Monako dzīvojošie Francijas pilsoņi nodokļus maksā atbilstoši savas valsts likumdošanai, tāpat Monako pilsonības iegūšana ir grūts process, tādēļ frančiem jāmeklē citi patvērumi.
Rotācija notiek arī ASV
Palielinās arī bagātnieku aizbraukšana no citām pasaules valstīm. Tā 2011. gadā atbilstoši ASV Valsts kases informācijai no ASV pilsonības saistībā ar pārcelšanos uz citām valstīm atteicās vairāk nekā 1700 bagātnieku, kas ievērojami pārsniedz iepriekšējo gadu rādītājus. Zināmākais no nodokļu emigrantiem bija viens no Facebooklīdzdibinātājiem miljardieris Eduardo Saverins, kurš pārcēlās uz Singapūru. Jāpiebilst, ka ASV ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kura nodokļus no saviem pilsoņiem iekasē neatkarīgi no viņu dzīvesvietas, tādēļ vienīgais veids, kā izvairīties no nodokļu inspektoriem, ir atteikšanās no valsts pilsonības.
Daudz izplatītāka tendence gan ir jaunagātnieku emigrēšana prom no Ķīnas, Krievijas, Brazīlijas un Indijas. Šajos gadījumos galvenais iemesls ir nevis mazāki nodokļi, bet vēlme garantēt savu un ģimenes locekļu drošību, kā arī nodrošināties pret varas iestāžu patvaļu. Šī iemesla dēļ ASV turīgo cilvēku skaitliskie zaudējumi ir simboliski, jo ASV savukārt iecienījuši Ķīnas bagātnieki. Tā 2011. gadā ASV, izmantojot tā dēvētās investoru vīzas, ieradās vairāk nekā 2000 Ķīnas pilsoņu - divreiz vairāk nekā gadu iepriekš. Investoru vīzas ir īpaša programma, kuras ietvaros ārvalstniekiem un viņu ģimenes locekļiem iespējams iegūt pastāvīgas uzturēšanās atļaujas ASV, ja to ekonomikā tiek investēts 500 000 vai vairāk (dažos gadījumos miljons vai vairāk) dolāru (attiecīgi apmēram Ls 265 tūkstoši un Ls 530 tūkstoši), radot vismaz dažas darba vietas.
Londongradas magnētisms
Savukārt Krievijas jaunbagātnieki, neraugoties uz pašmāju nodokļu sistēmas pievilcību, masveidā izvēlas pārcelties uz Lielbritānijas galvaspilsētu Londonu - 2012. gada nogalē šajā pilsētā mitinājās desmit Krievijas miljardieri, tajā skaitā Ališers Usmanovs, Romans Abramovičs un Leonards Blavatņiks, kā arī aptuveni tūkstotis Krievijas miljonāru, kamdēļ Londona nereti jau tiek dēvēta par Londongradu.
Londona ir pievilcīga arī daudzu citu valstu iedzīvotājiem ar ļoti augstiem ienākumiem. Atbilstoši Singapūras kompānijasWealth-X aprēķiniem, Lielbritānijā dzīvo vairāk nekā 10 500 cilvēku, lielākoties ārzemnieki, kuru īpašumu kopvērtība pārsniedz 30 miljonus dolāru (apmēram Ls 15,9 miljoni), un katrs piektais no šiem bagātniekiem ir indietis vai indiešu izcelsmes.
Ar nodokļiem par maz
Kanādas jurists Deivids Lesperance, kurš specializējies bagātnieku migrācijas jautājumos, akcentējis «pēkšņu atklāsmi bagāto vidū, ka viņi ilgāk nevēlas dzīvot dzimtenē». «Bagātnieku vidū doma par pārcelšanos vairs nav kaut kas eksotisks, bet gan kas tāds, kas viņiem šķiet nepieciešams,» telekanālam CNBC teicis D. Lesperance.
Pieaugošo bagātnieku migrāciju sekmē arī tas, ka mūsdienu informāciju tehnoloģijas ļauj vadīt lielāko daļu biznesu no jebkuras valsts. Šī iemesla dēļ valstis sākušas aizvien nežēlīgāk konkurēt, piedāvājot zemākas nodokļu likmes un dažādus atvieglojumus, lai piesaistītu jaunus nodokļu maksātājus un bagātus patērētājus.
Tomēr ar zemām nodokļu likmēm vien ir par maz, svarīga ir arī ekonomiskā stabilitāte un relatīva brīvība uzņēmējiem. Piemēram, bagātos rietumvalstu pilsoņus neizdodas piesaistīt Persijas līča naftas monarhijām, kur vairākumā gadījumā nepastāv individuālais ienākuma nodoklis, bet uzņēmumu ienākuma nodokļi reti pārsniedz 10%, kā arī Balkānu valstīm (izņemot Melnkalni, kas ir iecienīta Krievijas bagātnieku dzīvesvieta) un pat ES dalībvalstij Bulgārijai, kur individuālā ienākuma nodokļa likme ir 10%.